Krievija no 1. septembra atļaus iznīcināt reto sugu dzīvotnes būvniecībai
Krievijā no 2026. gada 1. septembra stājas spēkā jauni noteikumi, kas pieļauj Sarkanajā grāmatā iekļauto sugu iznīcināšanu, ja to dzīvotnē paredzēta būvniecība un nav pieejama cita vieta. Izmaiņas kritizē vides organizācijas.
Krievijas neatkarīgais datu projekts “To Be Precise” publicējis rakstu par valsts Sarkanās grāmatas darbību un gaidāmajiem grozījumiem. Sarkanā grāmata ir apdraudēto dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru aizsardzība noteikta likumā – par to iznīcināšanu vai bojāšanu fiziskām personām draud naudas sods līdz 5000 rubļu, juridiskām – līdz 1 miljonam rubļu; Kriminālkodekss paredz arī cietumsodu par īpaši vērtīgu sugu nogalināšanu.
Noteikumus par Sarkanās grāmatas sugu ieguvi atļauj izņēmuma gadījumos, tostarp populācijas stāvokļa uzraudzībai. 2009. gada medību likums to aizliedza, radot juridisku pretrunu. 2020. gada beigās aizliegums tika atcelts, un 2026. gadā izdoti jauni noteikumi, kas stājas spēkā 1. septembrī. To saraksts ar pamatojumiem būtiski paplašināts – tagad tajā ietverta “federālas un reģionālas nozīmes objektu, kā arī investīciju līgumos paredzēto objektu būvniecība un rekonstrukcija”, ja projekta izvietošanai nav citas vietas.
Kā norāda vides izdevums “Kedr“, tā vietā, lai saglabātu Sarkanās grāmatas sugas to dabiskajā vidē, valsts piedāvā procedūru to izņemšanai no attīstībai paredzētās zemes. Īpaši bīstami tas esot augiem un sēnēm, kas atkarīgi no konkrētas augsnes, hidroloģijas un ekosistēmas – dzīvotņu iznīcināšana bieži nozīmē arī pašas sugas izzušanu šajā apgabalā.
Patlaban Krievijas Sarkanajā grāmatā iekļautas 443 dzīvnieku sugas (2020. gada izdevumā) un attiecīgi augi un sēnes (2023. gadā). No tām 11 sugas uzskatāmas par iespējami izmirušām. Starp tām ir dhols jeb Āzijas savvaļas suns, kas pēdējo reizi Krievijā novērots pirms vairākām desmitgadēm, un svītrainā hiēna, kas Dagestānā pēdējo reizi fiksēta 1953. gadā. Jaunie noteikumi, pēc vides aktīvistu domām, var paātrināt reto sugu izzušanu.
