Krievijā strauji pieaug skaidras naudas pieprasījums — vai Kremlim par to jāuztraucas?
Krievijas iedzīvotāji un uzņēmumi šogad skaidrā naudā uzkrājuši 2,1 triljonu rubļu — lielāko pieaugumu kopš kara sākuma. To veicina mobilo sakaru traucējumi, bailes par noguldījumiem un uzņēmumu vēlme izvairīties no nodokļiem.
Kamēr Kremlis gatavojas ieviest digitālo rubli, krievi arvien vairāk paļaujas uz vecmodīgu risinājumu — skaidru naudu. Šogad mājsaimniecības un uzņēmumi savus skaidras naudas uzkrājumus palielinājuši par 2,1 triljonu rubļu jeb aptuveni 25,3 miljardiem dolāru — tas ir lielākais šāds pieaugums kopš kara sākuma, pārsniedzot pat 2023. gada astoņu mēnešu rādītāju, kad naudu skaidrā veidā glabāt lika mobilizācijas bailes un Vāgnera dumpis. Sberbank prognozē, ka 2026. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā var pieaugt par 3,8 triljoniem rubļu — tas būtu lielākais gada pieaugums vēsturē.
Sakaru traucējumi un neuzticība bankām
Viens no iemesliem ir praktisks — kopš februāra Krievija regulāri traucē mobilo sakaru signālu, lai novērstu Ukrainas droņu uzbrukumus, taču tas vienlaikus izslēdz karšu maksājumu termināļus un mobilās bankas lietotnes. Iedzīvotāji stāsta, ka pavasarī bez skaidras naudas nebija iespējams iepirkties. Otrs faktors ir sabiedrības trauksme — Komunistiskās partijas līderis Genādijs Zjuganovs jūnijā pauda ideju, ka iedzīvotāju 67 triljonu rubļu noguldījumus vajadzētu novirzīt ražošanai vai kara vajadzībām, kas raisīja bažas par noguldījumu drošību. Papildus tam runas par jaunu mobilizāciju liek daļai iedzīvotāju apsvērt izceļošanu, kam nepieciešama skaidra nauda, jo Krievijas bankas kartes ārzemēs vairs nedarbojas.
Uzņēmumi izvairās no nodokļiem
Arī uzņēmumi veicina šo tendenci, galvenokārt cenšoties izvairīties no janvārī paaugstinātā pievienotās vērtības nodokļa. Mazi veikali, kafejnīcas un pakalpojumu sniedzēji arvien biežāk lūdz norēķināties skaidrā naudā, dažkārt piedāvājot atlaides. Tas paplašina Krievijas ēnu ekonomiku, kas jau tagad veido aptuveni 11% no IKP, un veicina nodokļu nemaksāšanu — ar nodokļiem saistīto pārkāpumu skaits šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 17%. Eksperti brīdina, ka naudas aizplūšana no bankām var radīt likviditātes problēmas banku sektorā, liekot Centrālajai bankai iejaukties. Tomēr procentuāli skaidras naudas pieaugums šogad ir līdzīgs 2023. gada līmenim un ievērojami zemāks nekā Covid-19 pandēmijas laikā, tāpēc daži ekonomisti uzskata, ka situācija nav ārkārtēja — daļēji to skaidro arī Centrālās bankas pazeminātā procentu likme, kas mazina interesi par noguldījumiem.
