Krievijas degvielas krīze: eksperti strīdas, cik lielā mērā sagrauta naftas pārstrāde
Divi Krievijas ekonomikas eksperti publiski diskutēja par Ukrainas triecienu radīto kaitējumu Krievijas naftas pārstrādei, taču nespēja vienoties pat par pamata skaitļiem. Vieni vērtē zaudējumus kā mērenus, citi — kā nozares sabrukumu.
Krievijas naftas pārstrādes nozares stāvoklis kļuvis par publiskas strīdu tēmu diviem pazīstamiem ekonomikas komentētājiem. Bijušais naftas kompānijas pārstāvis un tagad Berlīnē bāzētā Carnegie Krievijas Eirāzijas centra pētnieks Sergejs Vakuļenko 17. augustā raidījumā "The Breakfast Show" apgalvoja, ka, neraugoties uz Ukrainas triecieniem pa naftas pārstrādes rūpnīcām, Krievijas pārstrādes apjomi saglabājas salīdzinoši augsti — kritums esot tikai 25–28%. Divas dienas vēlāk viņa vērtējumu tajā pašā raidījumā asi kritizēja ekonomikas komentētājs Vjačeslavs Širjajevs, saucot to par "muļķībām" un norādot, ka izslēgti ir 65–70% no Krievijas pārstrādes jaudas, bet optimistiski vērtējumi vien palīdzot ieilgt karam.
Rakstiskā un mutiskā diskusija
Abi vienojās diskutēt vispirms rakstiski, pēc tam klātienē. Vakuļenko norādīja, ka jūlijā benzīna ražošana bijusi 2,25–2,65 miljoni tonnu mēnesī (salīdzinājumā ar 3,5 miljoniem martā), bet dīzeļdegvielas — 5,2–5,6 miljoni tonnu (pretstatā 7,7 miljoniem martā). Viņš apšaubīja izdevuma Izvestija datus, ka degviela pieejama tikai 28% degvielas uzpildes staciju, saucot šo skaitli par maldinošu. Širjajevs savukārt paskaidroja, ka viņa aplēses balstītas pašrocīgi veidotā izklājlapā par 40 rūpnīcām, izmantojot oficiālus paziņojumus, analītiķu datus un avotus nozarē, un noraidīja Rietumu analītikas uzņēmumu (Rystad, Bloomberg, Kpler) datus kā balstītus uz Krievijas oficiālo informāciju.
Diskusija klātienē
Atbildot uz raidījuma vadītāja jautājumiem, Širjajevs pauda, ka autovadītāji vairāk laika pavada rindās nekā uz ceļa, un ka pie turpmākiem regulāriem triecieniem lielākā daļa cilvēku būs spiesti pāriet uz sabiedrisko transportu. Vakuļenko atzina, ka Ukrainas bruņotie spēki spēj apturēt benzīna ražošanu Krievijas Eiropas daļā, taču Āzijas daļā tas esot grūtāk. Abi eksperti piekrita, ka rūpnīcas var tikt nodotas pagaidu valsts pārvaldībā saskaņā ar Putina jauno dekrētu, un ka uzņēmums Lukoil, kuram jau nedarbojas četras rūpnīcas, varētu tikt sadalīts. Par iespējamu benzīna cenu kāpumu līdz 200 rubļiem litrā abi piekrita, ka tas ir reāls scenārijs, taču nevarēja vienoties par laiku, kad tas varētu notikt.
