Ukrainas dronu triecienu dēļ Krievijas graudu eksports arvien vairāk plūst caur Baltiju

Krievijas graudu eksportētāji arvien biežāk vēršas pie Baltijas jūras maršrutiem pēc tam, kad Ukrainas dronu triecieni Melnajā un Azovas jūrā sarežģījuši darbu tur esošajām ostām, termināļiem un kravas kuģiem. Iepriekšējā sezonā tieši caur šo dienvidu reģionu Krievija jūras ceļā izveda 46,3 miljonus tonnu graudu — ap 90% no visa valsts graudu eksporta pa jūru.

Tā rezultātā daļa kravu tagad tiek pārorientēta uz ziemeļiem. Līdz 18. augustam šosezon pieprasījumi dzelzceļa pārvadājumiem uz Krievijas Baltijas jūras ostām jau sasnieguši piecus miljonus tonnu, un vienlaikus pieaug interese arī par Baltijas valstu, jo īpaši Latvijas, ostu pakalpojumiem.

Apjomi varētu pieaugt vairākkārt

Lai gan politiskās attiecības starp Krieviju un Baltijas valstīm ir saspīlētas, graudu tranzīts caur reģionu nekad nav pilnībā apstājies — pagājušajā sezonā tas veidoja aptuveni miljonu tonnu, bet divus gadus agrāk — līdz 2,5 miljoniem tonnu. Nozares eksperti tagad prognozē krasu pieaugumu: Krievijas Graudu savienības vadītājs lēš, ka šosezon caur Baltijas valstīm varētu tikt izvesti pieci līdz seši miljoni tonnu graudu, bet analītiskās aģentūras "Sovecon" vadītājs sagaida strauju pārvadājumu kāpumu jau septembrī.

Baltija pilnībā aizstāt dienvidu ostas nespēs

Specialisti tomēr uzsver, ka Baltijas jūras virziens nevar pilnībā kompensēt zaudējumus dienvidos. Krievijas pašas ostu jauda Baltijas jūrā tiek lēsta līdz septiņiem miljoniem tonnu gadā, bet visu triju Baltijas valstu ostu kopējā graudu pārkraušanas jauda pārsniedz 18 miljonus tonnu — daļu no tās aizņem arī citu Eiropas valstu kravas. Pēc Krievijas nozares pārstāvju vērtējuma, atlikušās Krievijas ostas un sauszemes maršruti kopā spētu segt tikai aptuveni pusi no apjoma, kas iepriekš tika pārvadāts caur Melno un Azovas jūru.