Krievijas droni iznīcina miljoniem ukraiņu grāmatu — izdevējus skar apzināti triecieni
Krievijas droni ir iznīcinājuši apmēram 13 miljonus ukraiņu grāmatu šogad, tostarp 8 miljonus izdevniecības Ranok noliktavā Harkivā. Nozares pārstāvji uzskata, ka triecieni pa grāmatu krātuvēm nav nejauši, bet saistīti ar kultūras un valodas identitātes apspiešanu.

Augustā, kad izdevniecības Ranok vadītājs Viktors Kruglovs ar kolēģiem Harkivā plānoja jauno mācību gadu, pa viņu bijušajā maizes ceptuvē ierīkoto noliktavu — kur glabājās 628 000 jaunu mācību grāmatu — trāpīja reaktīvie "Shahed" droni. Sekojošais ugunsgrēks iznīcināja astoņus miljonus grāmatu, vairāk nekā 85% no uzņēmuma kopējā krājuma. Ugunsdzēsējiem uguni izdevās nodzēst tikai nedēļas laikā. Pēc Kruglova vārdiem, par brīnumu neviens no 50 maiņā esošajiem darbiniekiem nav guvis traumas.
Šogad kopumā Krievijas raķešu un dronu triecienos Ukrainā iznīcināti ap 13 miljoniem grāmatu — valdības aplēsēs apmēram trešdaļa no visa gadā iespiestā tirāžas. Kruglovs pārliecināts, ka viņa noliktava, kas atrodas tālu no militāriem objektiem un plaši zināma kā grāmatu glabātava, bijusi apzināts mērķis.
Grāmatas kā identitātes jautājums
Kultūras ministrijas pārstāve Bogdana Laijuka uzskata, ka triecienus pret grāmatu noliktavām nevar skatīt atrauti no plašākas kampaņas pret visa veida noliktavām un izplatīšanas centriem — tādējādi mēģinot atņemt ukraiņiem ikdienas dzīvi. Viņa atgādina, ka okupētajās teritorijās pēc 2022. gada Krievijas karaspēks pirmais devies uz bibliotēkām, lai izņemtu un iznīcinātu ukraiņu valodas grāmatas.
Līdz 2022. gadam ap 70% Ukrainas grāmatu tirgus veidoja krievvalodīgie izdevumi, kuru dominance sakņojusies cara laika aizliegumos izdot ukraiņu valodā un padomju politikā, kas veicinājusi krievu valodu kā izglītības un kultūras valodu. Pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainas tirgotāji pārtrauca pārdot Krievijas importētās grāmatas, un liela daļa iedzīvotāju pārgāja uz ukraiņu valodu arī ikdienā un lasīšanā.
Šī pāreja radījusi īpatnēju parādību — izdevniecību bumu pat pilna mēroga kara apstākļos. Piemēram, 2023. gadā dibinātā izdevniecība Krapky, ko vada Kateryna un Artems Sova, specializējas kvalitatīvos tulkojumos. Augusta beigās uguns gūstīja arī viņu grāmatu noliktavu Kijevas nomalē. Tagad šis izdevniecību uzplaukums ir pakļauts riskam Krievijas uzbrukumu intensitātes un biežuma dēļ.
/nginx/o/2026/10/02/17951509t1h5ac4.jpg)
