Kulbergs piedāvā valsts finanšu plānu un Valsts attīstības fondu 2027.–2030. gadam
Ministru prezidents Andris Kulbergs 10. novembrī iepazīstināja ar valsts finanšu sakārtošanas un izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam ar mērķa ietekmi aptuveni 2,9 miljardi eiro. Plāns paredz arī Valsts attīstības fonda izveidi, kas varētu nodrošināt ap sešiem miljardiem eiro ieguldījumu.
Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs 10. novembrī preses konferencē iepazīstināja ar valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas ietver izdevumu pārskatīšanu un ieņēmumu pasākumus ar kopējo mērķa ietekmi aptuveni 2,9 miljardu eiro četros gados, kā arī Valsts attīstības fonda izveidi. Plāna mērķis ir mazināt spiedienu uz valsts budžetu un paātrināt ekonomikas attīstību.
Preses konferencē piedalījās arī valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Kā norādīts, situācijas vērtējums sakrīt ar Valsts kontroles un Latvijas Bankas redzējumu.
Parāda dinamika
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2025. gada beigās vispārējās valdības parāds bija 20,2 miljardi eiro jeb 46,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Gada laikā tas pieauga par 1,4 miljardiem eiro.
Izdevumu pārskatīšana
Galvenais virziens ir valsts pārvaldes un iestāžu darbības izdevumu pārskatīšana, kur četru gadu mērķis ir aptuveni viens miljards eiro. Priekšlikumi paredz samazināt amata vietu skaitu, ieviest centralizētus iepirkumus standartizējamām precēm un kopīgus administratīvos pakalpojumus. Centralizētie iepirkumi varētu dot ap 40 miljoniem eiro gadā, bet kopīgie pakalpojumi – ap 35 miljoniem eiro gadā. Plānā iekļautas arī nozaru reformas, budžeta disciplīnas stiprināšana, atbalsta mērķēšana un automātiski augošo izdevumu ierobežošana.
Valsts attīstības fonds
Fonds vienotā pārvaldības modelī apvienotu valsts līdzdalību sākotnēji septiņās kapitālsabiedrībās. Paredzēta profesionāla neatkarīga padome, un valsts saglabātu kontroli pār stratēģiskajiem uzņēmumiem. Fonds emitētu obligācijas 1,5 miljardu eiro apmērā: ap 600 miljoniem eiro novirzītu mājokļu pieejamībai un ēku atjaunošanai, 150 miljonus – aizsardzības ražošanai, 450 miljonus – uzņēmumu attīstībai, bet 300 miljonus paturētu rezervē. Piesaistot banku, institucionālo investoru un uzņēmumu līdzekļus, kopējais ieguldījumu apjoms varētu sasniegt aptuveni sešus miljardus eiro.
Bāzes scenārijā 2030. gadā IKP būtu aptuveni par 1,7% lielāks nekā bez fonda, bet papildu nodokļu ieņēmumi 2027.–2030. gadā sasniegtu ap 0,8 miljardiem eiro. Tā ir modelēta ietekme, kas atkarīga no investoru iesaistes, projektu īstenošanas un finansēšanas nosacījumiem.
Izaugsmes mērķi
Ekonomikas aktivizēšanai apkopoti 37 sociālo partneru un ekspertu priekšlikumi, apvienoti 25 pasākumos. Tie paredz īsākus investīciju projektu saskaņošanas termiņus, mazāku administratīvo slogu un prognozējamākus nosacījumus ražotņu pieslēgšanai energotīkliem. Mērķis līdz 2030. gadam ir 4% reāla ekonomikas izaugsme gadā un aptuveni 909 tūkstoši nodarbināto, kas ir par ap 26 tūkstošiem vairāk nekā 2025. gadā.
Kulbergs norādīja, ka šobrīd nodokļu palielināšana nav paredzēta.
