Latvijā būvējamais hibrīdais vēja parks raisa neapmierinātību Igaunijā
Uzņēmums Utilitas Wind Latvijā pie Igaunijas robežas būvē hibrīdo vēja parku ar 18 turbīnām un akumulatoriem. Igaunijas pierobežas pagasta iedzīvotāji un vadība neapmierināti ar slodzi uz ceļiem un vides riskiem.
Igaunijas un Latvijas pierobežā tiek būvēts Lodes vēja parks, kas kļuvis par strīdu objektu starp abu valstu pusēm. Igaunijas enerģētikas koncerns Utilitas ar meitasuzņēmumu Utilitas Wind Latvijā veido hibrīdo parku, kurā būs 18 vēja ģeneratori un akumulatoru uzkrājēji. Projekta ietekmes zonā nonākuši arī Igaunijas ciemi, tāpēc vietējā vara un iedzīvotāji pauž iebildumus.
Projekts un tā mērķi
Projekta izmaksas ir 200 miljoni eiro. Parks spēs segt gada elektroenerģijas patēriņu 110 000 mājsaimniecību. Uzkrājēji nodrošinās darbību četras stundas. Kā skaidroja Utilitas vadītājs Prījts Koits, vietu izvēlējās galvenokārt tāpēc, ka tur iespējams pieslēgties elektrotīklam. Parks tiks savienots ar trešo Igaunijas un Latvijas starpsavienojumu, tādēļ elektrība varēs plūst uz abām valstīm atkarībā no tā, kur patēriņš ir lielāks.
Zemes darbi notiek pie Arakstes ciema, ir ielikti pirmie pamati, un iekārtas jau pasūtītas. Pirmā elektrība tiek gaidīta pēc gada, bet pilnā jaudā parkam jādarbojas 2028. gada pirmajā pusē. Nākotnē Utilitas plāno uzstādīt vēl četras turbīnas Igaunijas pusē.
Igaunijas pagasta iebildumi
Mulgi pagasts mēģināja apstrīdēt būvniecību Latvijas tiesā, taču bez panākumiem. Galvenās pretenzijas saistītas ar slodzi uz infrastruktūru un vides riskiem. Smiltis un grants būvniecībai tiek vestas no Igaunijas, tāpēc caur kluso Penujas ciemu katru dienu brauc ap simts smagās automašīnas. Ceļš, kas sākotnēji bija paredzēts tūrisma attīstībai, tagad kalpo kā būvniecības trase.
Mulgi pagasta vecākais Imre Jagomjē norāda, ka šādas infrastruktūras koncentrācija reģionā kļuvusi pārmērīga: papildus šim objektam vēja parki plānoti vēl astoņās pagasta vietās, kā arī kaimiņu Sārdes pagastā un Latvijas Ipiķos.
Latvijas puses argumenti
Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis uzsvēra projekta finansiālos ieguvumus. Pēc viņa teiktā, pašvaldība un iedzīvotāji saņems līdz 300 000 eiro gadā kā kompensāciju, kas ļaus reģionam tieši izjust enerģētikas attīstības ekonomisko labumu.
