Latvijā jāpaplašina sieviešu līdzdalība STEM, lai mazinātu tehnoloģiju prasmju trūkumu
Latvijā sievietes veido 25,9% IKT speciālistu, kas ir vairāk nekā ES vidēji, taču nozarē joprojām dominē vīrieši. Autore aicina mērķtiecīgi atbalstīt meiteņu un sieviešu ceļu no skolas līdz karjerai tehnoloģijās.
Mākslīgā intelekta ieviešana daudzās nozarēs palielina pieprasījumu pēc speciālistiem, kuri prot analizēt datus, veidot digitālus produktus, stiprināt kiberdrošību un automatizēt procesus. Šīs prasmes pārsvarā saistītas ar STEM jomām, un Latvijā joprojām ir izteikta dzimumu disproporcija.
Saskaņā ar Eurostat 2025. gada datiem sievietes Latvijā veido 25,9% informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu — par 6,4 procentpunktiem vairāk nekā ES vidējais rādītājs. Tomēr aptuveni trīs ceturtdaļas IKT speciālistu joprojām ir vīrieši. Šāda disproporcija nelielajā darba tirgū ietekmē valsts spēju attīstīt tehnoloģiju uzņēmumus, piesaistīt investīcijas un saglabāt konkurētspēju.
ES mērogā 2025. gadā bija 10,45 miljoni IKT speciālistu, bet Digitālās desmitgades programma paredz līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljonus. Tādējādi tuvākajos gados vajadzēs apmēram 9,6 miljonus jaunu tehnoloģiju profesionāļu. Pamata digitālās prasmes 2025. gadā bija 60% ES iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, un līdz 2030. gadam mērķis ir 80%. Speciālistu sagatavošana prasa laiku, tāpēc svarīgi, lai meitenes un sievietes turpinātu ceļu no skolas uz STEM studijām un karjeru.
Tehnoloģiju nozare neaprobežojas tikai ar programmēšanu un inženierzinātnēm. Digitālu projektu īstenošanai vajadzīgi arī profesionāļi, kas strādā ar datiem, izprot produktu izstrādi, normatīvo regulējumu, risku pārvaldību un lietotāju vajadzības. Īpaši finanšu tehnoloģijās veiksmīgu karjeru nosaka spēja identificēt problēmas un pieņemt datos balstītus lēmumus, ne tikai tehniskas zināšanas.
Ja komandā dominē līdzīga profesionālā pieredze, palielinās risks, ka digitāls risinājums daļai lietotāju ir nesaprotams vai datos iestrādāti aizspriedumi. Daudzveidīgas komandas ļauj laikus pamanīt un novērst šādas problēmas, kas īpaši būtiski finanšu tehnoloģiju nozarē, kur kļūdas var ietekmēt cilvēku piekļuvi finansēm, datiem un citiem pakalpojumiem.
Lai interesi par STEM pārvērstu reālā pieredzē, nepieciešama iespēja praktiski iepazīt nozari. Piemēram, biedrība “Riga TechGirls” ar mācību un mentoringa programmām palīdz jaunām sievietēm un profesiju mainītājām saprast, kā soli pa solim nonākt līdz darbam tehnoloģijās. Mentorings ļauj pārbaudīt savu interesi, sagatavoties darba intervijām un tuvoties pirmajai praksei.
Uzņēmumiem būtu jāpārskata vakanču prasības, nodalot prasmes, kas nepieciešamas darba uzsākšanas brīdī, no tām, kuras var apgūt uzņēmumā. Pārāk šaura iepriekšējās pieredzes definīcija var atturēt kandidātus ar vērtīgu nozares izpratni. Tikpat svarīga ir atbalstoša darba vide, kur jaunie speciālisti var mācīties no pieredzējušiem kolēģiem.
Tehnoloģiju speciālistu trūkumu nevar atrisināt tikai ar jaunu vakanču izsludināšanu. Cilvēki šīm profesijām jāgatavo jau skolā, studiju laikā un pirmajā darba pieredzē. Ilgtermiņa rezultātus nodrošina izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbība, bet sieviešu līdzdalībai STEM jomās jākļūst par nozīmīgu izglītības un personāla attīstības politikas daļu.
