Latvijā sestdien notiek Saeimas vēlēšanas, ēnā aizvien ir Krievija un dzīves dārdzība
Latvijā sestdien atvērti vēlēšanu iecirkņi, vēlētājiem lielu nozīmi piešķirot drošībai pie Krievijas robežas un dzīves dārdzībai. Aptaujas liecina, ka valdošā koalīcija pēc vēlēšanām var novājināties, savukārt popūlistiskās partijas gūst atbalstu.
Sestdien Latvijā norisinās Saeimas vēlēšanas, kuras lielā mērā iezīmē bažas par kaimiņos esošo Krieviju un pieaugošā dzīves dārdzība. Latvija ir viens no NATO austrumu flanga balstiem, un, pēc novērotāju domām, valstī valda plašs atbalsts Ukrainas atbalstīšanai karā pret Krieviju. Rīgā strādājošs Rietumu diplomāts norādījis, ka nostāja pret Krieviju ir galvenais iemesls Latvijas noturīgajai Rietumu, NATO un ES orientācijai, un lielas politiskas pārmaiņas šķiet mazticamas.
Aptaujas norāda, ka vēlēšanās par lielāko partiju var kļūt premjera Andra Kulberga vadītā centriski labējā apvienība "Apvienotais saraksts", tomēr pašreizējā valdošā koalīcija — kurā līdzās tai ietilpst arī "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība — pēc vēlēšanām, visticamāk, zaudēs spēku un, iespējams, nesaglabās varu pašreizējā sastāvā. Daļēji rezultāti gaidāmi sestdienas vakarā, bet provizoriskie oficiālie rezultāti — svētdien.
Drošība un ekonomika vēlētāju uzmanības centrā
Domnīcas LaSER analītiķis Roberts Kits norādījis, ka drošība un aizsardzība būs vēlētāju prioritāte — ar nelielu izņēmumu valstī valda vienprātība par to, lai militārie izdevumi tiktu uzturēti teju piecu procentu apmērā no IKP un lai turpinātos atbalsts Ukrainai. Vienlaikus vēlētājus nopietni uztrauc arī ekonomika — Latvija pēc dzīves līmeņa ir pieticīgākā no trim Baltijas valstīm, un, lai gan kopš iestāšanās ES 2004. gadā situācija uzlabojusies, izaugsme ir lēna, bet vēlētāji sūdzas par dārdzību, veselības aprūpi un valsts finansēm.
Starp reģioniem pastāv lielas atšķirības — Rīgas reģionā IKP uz iedzīvotāju 2024. gadā sasniedza 101 procentu no ES vidējā rādītāja, bet citur tas nepārsniedz 50 procentus. Īpaši saspringta situācija ir Latgalē, kur dzīvo liela daļa krievvalodīgo iedzīvotāju un kur vērojama izteikta iedzīvotāju skaita samazināšanās. Daugavpils iedzīvotājs minējis darbvietu un jauniešu trūkumu kā galvenās problēmas.
Populistu kāpums un krievvalodīgo elektorāts
Tāpat kā citur Eiropā, ekonomiskās bažas vairojušas atbalstu populistiskām partijām. Pret palīdzību Ukrainai un militāro izdevumu pieaugumu kritiski noskaņotā "Suverēnā vara" aptaujās iegūst ap deviņiem procentiem un varētu ierindoties otrajā vietā, taču tā ir politiski izolēta un, visticamāk, nepiedalīsies valdības koalīcijā. Līdzīgu atbalstu — ap deviņiem procentiem — gūst arī "Latvijai pietiek!", ko vada biznesmenis Ainars Šlesers, un šī partija gan varētu kļūt par nozīmīgu sarunu partneri koalīcijas veidošanā.
Krievvalodīgie iedzīvotāji, kas veido aptuveni 35 procentus Latvijas iedzīvotāju, vairs nebalso kā vienots bloks — partija "Saskaņa", kas agrāk guva viņu atbalstu, kopš 2022. gada vairs nav parlamentā un atgriešanās izredzes ir niecīgas. Analītiķi norāda, ka aizvien lielāka daļa šo vēlētāju lēmumus pieņem, vadoties pēc ekonomiskiem un sociāliem, nevis identitātes apsvērumiem.
