Latvijā trūkst sistemātiskas mākslīgā intelekta kritiskās pārbaudes mācīšanas
Lai gan Latvija sākusi mākslīgā intelekta izmantošanas apmācību skolās un augstskolās, atšķirībā no Igaunijas un Somijas vēl nav ieviesta obligāta mācība par MI radīto rezultātu kritisku izvērtēšanu.
Atšķirība starp lietošanu un pārbaudi
Mākslīgā intelekta rīki arvien biežāk tiek izmantoti ikdienas darbā un mācībās, taču Latvijā vēl nav izveidota sistemātiska pieeja, kā mācīt kritiski izvērtēt MI sniegto informāciju. To apliecina žurnāla "Ir" publicētais Mārtiņa Odobēra viedoklis, kurā analizēta situācija salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm.
Odobērs norāda, ka viņa uzņēmuma "Lexu AI" izstrādātā juridiskās izpētes platforma ir integrēta Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un tiek izmantota advokātu birojos un valsts iestādēs. Platforma veidota pēc principa – ja nav pārbaudāma avota, tā nesniedz atbildi. Šāda pieeja atšķiras no vispārējiem MI rīkiem, kas vienmēr ģenerē atbildi, pat ja tā ir nepatiesa.
Igaunija un Somija – piemēri sistemātiskai pieejai
Igaunija 2025. gadā pēc prezidenta Alara Karisa iniciatīvas uzsāka valsts mēroga programmu "AI Leap" ("TI-Hüpe"), kas aptver visas 154 vispārējās izglītības skolas. Programmā iesaistīti aptuveni 20 000 skolēnu 10. un 11. klasē un ap 4900 skolotāju. Kopš 2025. gada augusta vairāk nekā 60% skolotāju MI rīkus izmanto iknedēļā. Programmas mērķos tieši minēta MI un medijpratības prasmju attīstīšana kritiskās domāšanas stiprināšanai. Kopējais pilotprojekta finansējums sasniedz 4 miljonus eiro.
Somijā kritiskā domāšana par MI tiek attīstīta jau vairāk nekā piecdesmit gadus, sākot ar medijpratības iekļaušanu skolu programmās. 2014. gadā saturs tika atjaunināts, iekļaujot sociālo tīklu un viedtālruņu kritisku izvērtēšanu. Somijas Nacionālā izglītības aģentūra 2025. gadā integrējusi MI pratību visos izglītības līmeņos, un vadlīnijās īpaša uzmanība pievērsta MI kļūdām un neprecizitātēm.
Latvijas solis un trūkumi
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija 2026. gada aprīlī uzsāka pirmo valsts mēroga MI iniciatīvu skolās, un līdz 2029. gadam augstākajā izglītībā plānoti 33,4 miljonu eiro ieguldījumi digitalizācijā. Tomēr šajās programmās nav paredzēts obligāts kurss par MI radīto rezultātu kritisku izvērtēšanu. Nevienā bakalaura programmā – ne jurisprudencē, medicīnā, žurnālistikā vai inženierzinātnēs – šāds kurss nav obligāts.
Rīgas Stradiņa universitāte 2024. gadā izstrādāja pirmās vadlīnijas MI izmantošanai studiju procesā, taču tās ir ieteikuma rakstura. Latvijas Universitāte ieviesusi kontrolētu MI vidi un no nākamā gada noslēguma darbos plāno obligātu teorētisko zināšanu mutisko pārbaudi. Tomēr tās ir atsevišķas iniciatīvas, nevis sistēmiska pieeja.
Riski un nākotnes soļi
Odobērs uzsver, ka lielākā problēma ir MI spēja kļūdīties pārliecinoši – cilvēki notic gudri izklausošai, bet nepatiesai informācijai. Pirms Igaunijas programmas veiktais pētījums liecina, ka 64–90% skolēnu jau izmanto komerciālos MI rīkus, bieži vien uzdevumu ātrākai izpildei, kas var kavēt kritisko domāšanu.
Latvijai ieteikts trīs soļi: paplašināt MI programmu skolās ar mērāmu kompetences standartu, ietverot kļūdu identificēšanu; iekļaut obligātu MI kritiskās izvērtēšanas kursu augstskolās; un veidot sistēmisku pieeju, nevis paļauties uz individuālām iniciatīvām.
