Latvijas aizsardzības ministrs: lielākais drauds ir Krievijas hibrīduzbrukumi, nevis kodolretorika

Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis intervijā RFE/RL Vašingtonā 30. septembrī norādījis, ka pašlaik nesaskata tiešu draudu pēc Krievijas jaunākā kodolbrīdinājuma NATO, līdzīgi kā to iepriekš pauda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

Krievija šonedēļ diplomātiskā memorandā NATO valstīm apgalvojusi, ka alianse gatavo "gaisa un jūras blokādi" Kaļiņingradai — stingri militarizētai Krievijas teritorijai starp NATO dalībvalstīm Poliju un Lietuvu — un paudusi gatavību lietot visu arsenālu, tostarp kodolieročus, lai to novērstu. Rute aicinājis Maskavu pārtraukt kodoldraudus, uzsverot, ka NATO ir aizsardzības alianse.

Melnis skaidrojis, ka Krievija kodoldraudus izmanto regulāri pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, lai iebiedētu Rietumu sabiedrību, mazinātu atbalstu Kijevai un pārbaudītu NATO vienotību.

Eksperti brīdina par risku

Kaut arī vairāki drošības eksperti Melnim piekrīt, ka tiešas kodolkonfrontācijas risks nav liels, viņi uzsver, ka brīdinājums tomēr jāuzskata par nosodāmu un nopietnu, ņemot vērā Kaļiņingradas stratēģisko novietojumu un Krievijas 2024. gadā pārskatīto kodoldoktrīnu, kas pazeminājusi kodolieroču lietošanas slieksni. Minēts, ka šis ir pirmais gadījums, kad Krievija rakstveida diplomātiskā notā tieši brīdinājusi par kodolieroču lietošanu saistībā ar Kaļiņingradu.

Hibrīddraudi aktuālāki

Pēc Meļņa vārdiem, tuvākais apdraudējums Latvijai un sabiedrotajiem nav kodolkarš vai liela mēroga konvencionāls uzbrukums, bet hibrīdaktivitāte — kiberuzbrukumi, sabotāža un migrācijas izmantošana kā ieroča. Viņš uzsvēris, ka Krievijai patlaban nav resursu konvencionālai agresijai pret NATO valsti, vienlaikus turpinot karu Ukrainā.

Latvija stiprina aizsardzību pret dronu iekļūšanu, izvietojot pārtvērējsistēmas un papildu radarus pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, mācoties no Ukrainas pieredzes. Melnis norādījis, ka dronu incidenti, kādi pēdējā laikā skāruši Lietuvu, Poliju un Rumāniju, var kļūt biežāki.

Vašingtonā Melnis pārrunāja aizsardzības sadarbību ar ASV, tostarp iesaistot Mičiganas Nacionālo gardi. Viņš pauda pārliecību, ka ASV turpinās militāro klātbūtni Eiropā, vienlaikus uzsverot, ka Eiropas valstīm jāuzņemas lielāka daļa aizsardzības nastas. Latvija ar likumu apņēmusies no nākamā gada aizsardzībai tērēt vismaz 5% no IKP, kas atbilst NATO 2025. gada samitā The Hāgā noteiktajam mērķim.