Latvijas budžeta deficīts otrajā ceturksnī bijis mazāks nekā ES vidēji
Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts šā gada otrajā ceturksnī sasniedza 2,9% no IKP, un tas ir zemāks par ES vidējo rādītāju, liecina Eurostat dati. Salīdzinājumā ar pirmo ceturksni Latvijas bilance pasliktinājusies par 1,4 procentpunktiem.
Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts šogad aprīlī–jūnijā, jeb otrajā ceturksnī, veidoja 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat trešdien publicētie dati. Rādītājs ļauj salīdzināt, cik lielā mērā valstu valdību izdevumi pārsniedz to ieņēmumus attiecībā pret ekonomikas apjomu.
Situācija ES valstīs
Deficīts otrajā ceturksnī reģistrēts 22 ES dalībvalstīs. Visaugstākais tas bijis Rumānijā (9,2% no IKP), Ungārijā (7,2%) un Polijā (5,9%). Beļģijā un Bulgārijā deficīts sasniedza 5,3%, bet Francijā – 5,1%. Lietuvā un Igaunijā, kā arī Itālijā un Slovēnijā deficīts bija 3,2% no IKP.
Budžeta pārpalikums fiksēts piecās valstīs: Kiprā (3,3% no IKP), Dānijā (2,7%), Grieķijā (2,2%), Īrijā (1,9%) un Portugālē (0,8%).
Izmaiņas pret pirmo ceturksni
Salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni budžeta bilance visvairāk pasliktinājusies Rumānijā (par 3,7 procentpunktiem), Lietuvā (2,4), Igaunijā (1,6) un Latvijā (1,4 procentpunkti). Savukārt visvairāk bilance uzlabojusies Bulgārijā (2,6 procentpunkti), Luksemburgā (0,8) un Slovākijā (0,5 procentpunkti).
ES un eirozonas vidējie rādītāji
Sezonāli izlīdzinātais vispārējās valdības deficīts otrajā ceturksnī ES bija 3,5% no IKP, bet eirozonā – 3,3%. Pirmajā ceturksnī šie rādītāji ES un eirozonā bija attiecīgi 3,1% un 3,2% no IKP.
