Latvijas mājsaimniecību izdevumi pārtikai gada laikā turpina augt, mainās arī ēšanas paradumi
2025. gadā Latvijas mājsaimniecības vislielāko daļu pārtikas izdevumu tērēja gaļai, piena produktiem un graudaugiem, bet senioru mājsaimniecībās pārtikas īpatsvars ikdienas budžetā ir ievērojami lielāks nekā ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus sešu gadu laikā samazinājies tradicionālo produktu — olu, kartupeļu, piena, maizes — patēriņš, bet pieaudzis ūdens, bezalkoholisko dzērienu un piena produktu patēriņš.
Latvijas mājsaimniecības 2025. gadā lielāko daļu pārtikas izdevumu novirzīja gaļai un gaļas produktiem, kā arī pienam, piena produktiem un olām — abās kategorijās vienādi 17% jeb aptuveni 25,7 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Nozīmīga daļa budžeta tika tērēta arī graudaugiem (12,3%) un dārzeņiem, salātiem un pākšaugiem (11,7%).
Dati liecina, ka pārtikas izdevumu īpatsvars kopējā patēriņa budžetā būtiski atšķiras atkarībā no mājsaimniecības sastāva. Vientuļu senioru un tikai no gados vecākiem cilvēkiem sastāvošas mājsaimniecības pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērēja aptuveni 30% no ikdienas izdevumiem, savukārt ģimenēm ar bērniem šis rādītājs bija krietni zemāks — no 20,8% pāriem ar bērniem līdz 23,2% citām mājsaimniecībām ar bērniem.
Atšķirības starp pilsētu un lauku patēriņu
Lauku iedzīvotāji uzturā patērē vairāk pašu ražotu vai tradicionālu produktu — olas, kartupeļus, pienu, svaigu cūkgaļu, maizi, konservētus dārzeņus, gurķus, burkānus un cukuru. Pilsētu mājsaimniecības savukārt vairāk iegādājas veikalos pieejamus produktus — sieru, kefīru un jogurtu, mājputnu gaļu, gatavos ēdienus, citrusaugļus, ābolus, banānus un kafiju.
Patēriņa tendences sešu gadu griezumā
Salīdzinot ar 2019. gadu, 2025. gadā samazinājies vairāku tradicionālo produktu patēriņš uz vienu mājsaimniecības personu — olu, kartupeļu, piena, maizes, svaigas cūkgaļas un zivju. Tajā pašā laikā pieaudzis ūdens, bezalkoholisko dzērienu, jogurta un kefīra, saldējuma, kā arī siera patēriņš.
Pagājušajā gadā aptuveni četras piektdaļas no kopējiem uztura izdevumiem mājsaimniecības tērēja pārtikas iegādei veikalos, tirgos vai citās tirdzniecības vietās — vidēji 142 eiro mēnesī uz personu. Sabiedriskajai ēdināšanai tika novirzīti vidēji 30 eiro mēnesī, bet vēl 8,5 eiro veidoja pašu izaudzētas, savāktas vai bez maksas iegūtas pārtikas vērtība.
