Latvijas zinātnieki apstiprina dzelzs, mangāna un kobalta klātbūtni Staiceles un Gārsenes rūdās

Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki no jauna izpētījuši dzelzsrūdas, kas atrodas dziļi zem zemes Staicelē un Gārsenē, un apstiprinājuši tajās arī mangānu, bet Gārsenē — vietām paaugstinātu kobalta saturu. Rezultāti ļauj plānot nākamo izpētes posmu, lai noskaidrotu šo rūdu iespējamo saimniecisko nozīmi. Par pētījumu informē universitāte.

Pirmo reizi vairāk nekā 40 gadu laikā abu iegulu paraugi detalizēti analizēti ar mūsdienīgām mikroskopijas un spektroskopijas metodēm. Darbu veica LU ģeoloģijas doktorants Dmitrijs Vorobjovs kopā ar Ģeoloģijas un Ķīmijas nodaļu pētniekiem. Pašas rūdas nav jauns atklājums, taču jaunās metodes ļāvušas precīzāk noteikt metālu saturu un izprast iežu veidošanos. Pētnieki izmantoja senāku urbumu serdes, kas glabājas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārvaldītā krātuvē.

Ko uzrādīja analīzes

Staicelē rūdu saturošie ieži sākas aptuveni 700 metru dziļumā. Pētniekus interesē dzelzs un mangāna kombinācija: atsevišķos paraugos mangāna oksīda saturs sasniedz 18,9%. Pēc ķīmiskā sastāva šī sistēma ir salīdzināma ar dzelzs un mangāna iegulām Zviedrijas Bergslāgenas reģionā un Jehvi Igaunijā.

Gārsenē rūdas atrodas apmēram kilometra dziļumā. Bagātākajos magnetīta kvarcītos vidējais dzelzs oksīda saturs ir 76,5%, bet atsevišķos paraugos — 92,6%. Tie ir dzelzs oksīda, nevis tīra metāliska dzelzs rādītāji. Bagātākie paraugi atbilst vidējas līdz augstas kvalitātes dzelzsrūdām. Gārsenē konstatēts arī kobalts, kas saistīts ar pirītu un pirotīnu. Deviņos visvairāk bagātinātajos paraugos tā vidējais saturs ir ap 555 gramiem uz tonnu ieža, bet atsevišķos paraugos tuvojas kilogramam uz tonnu. Šos skaitļus nevar attiecināt uz visu iegulu.

Vai ieguve ir iespējama

Vorobjovs uzsver, ka pašlaik nav runas par atradnēm, kurās varētu nekavējoties sākt ieguvi; galvenais rezultāts esot pierādījums, ka Latvijas kristāliskajā pamatklintājā ir lielas un daudzveidīgas rūdu sistēmas. Agrākās desmitgadēs, balstoties uz netiešiem ģeofizikālajiem datiem, pieļauts, ka resursi varētu sasniegt vairākus miljardus tonnu, taču tā ir aplēse, ko vēl jāprecizē.

Nākamie soļi ir jauns telpiskais ģeoloģiskais modelis, papildu ģeofizikālie pētījumi un nākotnē jauni urbumi. Ieguve būtu atkarīga no dziļuma, slāņu izmēriem, sastāva, izmaksām un vides prasībām.

Zinātnieki secina, ka dzelzi saturošie nogulumi veidojušies sena jūras baseina dibenā, daļu metālu tur nogādājuši zemūdens vulkānu karstie šķīdumi. Rezultāti publicēti žurnālā "Bulletin of the Geological Society of Finland", bet darbs veikts Latvijas Zinātnes padomes finansētā projektā.