Latvijas zinātnieki meklē, kā pārtikas, koksnes un būvniecības atkritumus pārvērst jaunu produktu izejvielās
Latvijas pētnieki no pārtikas, kokapstrādes un būvniecības nozarēm skaidro, ka blakusproduktus un atkritumus arvien vairāk pēta kā izejvielu citiem produktiem. Pētniecību virza ES klimata mērķi un valsts programmas, bet kavēkļi ir tehnoloģiju trūkums, izmaksas un sabiedrības attieksme.
Latvijas zinātnieki pēta, kā rūpnieciskās ražošanas blakusproduktus un atkritumus pārstrādāt par izejvielām citu produktu izgatavošanai. Par to Dienas Biznesam stāstīja pētnieki no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU). Šāda pieeja ļauj izmantot mazāk primāro resursu un pēc iespējas vairāk izmantot to, kas jau ir radies ražošanā.
Pārtika: fermentācija un augstāka vērtība
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta profesore Sandra Muižniece-Brasava norāda, ka pētījumi notiek projektu, valsts programmu, starptautisko iniciatīvu un doktorantu darbu ietvaros. Svarīgs virziens ir fermentācija. Mizas un citas atliekas agrāk nonāca lopbarībā, bet tagad tās virza tālākai pārstrādei. Fermentējot var izmantot arī siera ražošanas blakusproduktu sūkalas un kafijas biezumus. No tiem iegūtas vielas var izmantot, piemēram, kosmētikā. Viņa kā piemēru min jauno zirņu proteīna ražotni Jelgavā, kur pēta ciešu un miziņu izmantošanu.
Koksne: miza un skujas
Koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Māris Lauberts uzsver, ka koksnes pārstrādē esot nevis atkritumi, bet blakusprodukti. Miza var veidot vismaz 15 %. Zāģskaidas un šķelda jau tiek izmantotas granulu un briketu ražošanā. No mizas var iegūt bioloģiski aktīvas vielas, bioetanolu un biobutanolu. Neizmantota iespēja ir skujas, jo trūkst iekārtu to savākšanai, un to atdalīšana no zariem pagaidām ir manuāls process.
Būvniecība: atkārtota izmantošana
RTU profesore Diāna Bajāre norāda uz industriālo simbiozi: citu nozaru blakusprodukti, piemēram, fosforģipsis vai ģipša savienojumi no notekūdeņu attīrīšanas, var kalpot būvmateriālu ražošanai. Tiek apsvērta arī pelnu, kaņepju spaļu, salmu un degslānekļa pelnu izmantošana. Šķērslis ir sabiedrības aizspriedumi un papildu izmaksas, jo otrreizējie materiāli ir mazāk viendabīgi un prasa stingrāku kvalitātes kontroli.
Dzinējspēks un sadarbība
Pētījumus veicina Eiropas Savienības mērķi par CO2 emisiju samazināšanu, Zaļais kurss un struktūrfondu programmas. Lauberts min, ka uzņēmēju finansējums veido tikai apmēram 20 % no kopējā. Institūts piedalās arī ES programmas Horizon Europe projektā par vīnogu pārpalikumu izmantošanu, kurā iesaistītas deviņas valstis un 16 partneri.
