LHV analītiķe: Igaunijas valsts budžeta deficīts var kļūt pastāvīgs
LHV analītiķe Trīnu Tapvere brīdina, ka Igaunijas valsts budžeta deficīts var kļūt pastāvīgs, jo parāda slogs un tā apkalpošanas izmaksas turpinās augt. Ja izdevumi pieaugs straujāk par ieņēmumiem, nāksies vai nu celt nodokļus, vai samazināt izdevumus.
LHV bankas analītiķe Trīnu Tapvere komentējusi Igaunijas Finanšu ministrijas vasaras ekonomikas prognozi, norādot, ka valsts budžeta deficīts var kļūt pastāvīga parādība. Viņasprāt, nākotnē pieaugs gan parāda slogs, gan tā apkalpošanas izmaksas, un, ja tie augs straujāk nekā ieņēmumi, kādā brīdī nāksies iejaukties — vai nu ieviešot jaunus vai paaugstinot esošos nodokļus, vai samazinot izdevumus.
Pēc Tapveres teiktā, Finanšu ministrijas jaunākā prognoze ir tuvu LHV vasaras vidū atjaunotajai prognozei — banka šogad sagaida 2,2% ekonomikas izaugsmi un 3,3% inflāciju, bet nākamgad attiecīgi 2,6% un 2,5%, ja ārējā vide stabilizēsies.
Ieguldījumi un patēriņš
Analītiķe sagaida patēriņa un investīciju izaugsmes paātrināšanos, sākotnēji galvenokārt pateicoties valsts ieguldījumiem aizsardzībā un infrastruktūrā. Tomēr viņa uzsvēra, ka liela daļa aizsardzības aprīkojuma tiek iepirkta ārvalstīs, tāpēc salīdzinoši neliela daļa šīs naudas nonāk Igaunijas ekonomikā — aizsardzības izdevumi vairāk ir ieguldījums drošībā, nevis parasts ekonomikas stimuls. Privātā sektora investīcijas pagaidām nav ieguvušas manāmu tempu, taču nākamgad sagaidāma to pakāpeniska augšana.
Neskaidrības ap nodokļu ieņēmumiem
Patēriņa uzlabošanās varētu palielināt budžeta ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes, taču efekta apjomu grūti novērtēt — aptuveni 85 000 cilvēku vēl nav sākuši izmantot ar nodokli neapliekamo minimumu pašreizējā kārtībā, un viņu turpmākā rīcība ietekmēs, cik liela daļa papildu ienākumu nonāks patēriņā un tālāk nodokļu ieņēmumos. Finanšu ministrija prognozē, ka 2026. gadā patēriņa izdevumi augs lēnāk nekā ienākumi. Tā kā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām naudas izteiksmē vairāk ieguvuši augstāku algu saņēmēji, daļa papildu ienākumu, iespējams, tiks novirzīta uzkrājumiem vai saistību dzēšanai, nevis patēriņam.
Tapvere norādīja, ka tas ir budžeta galvenais izaicinājums — no vienas puses, aug aizsardzības un citi pastāvīgāka rakstura izdevumi, no otras puses, ieņēmumu pieaugumu ierobežo iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas un mazinātie ieņēmumi no CO₂ kvotu tirdzniecības. Ja procentu likmju vide saglabāsies augsta, arī jaunā parāda apkalpošana kļūs dārgāka.
Analītiķe piebilda, ka par vairākiem nozīmīgiem izdevumu lēmumiem turpmākajiem gadiem vēl nav galīga skaidrība, tāpēc reālā budžeta dinamika var atšķirties no pašreizējām prognozēm. Pozitīvi ir tas, ka ekonomikas atveseļošanās un investīciju pieaugums rada labvēlīgākus apstākļus budžetam nekā agrāk, taču ilgtermiņā valstij jāprot izmantot labākos gadus, lai atjaunotu pietiekamu budžeta rezervi pirms nākamās ekonomikas lejupslīdes.
