Lielbritānija ES tirdzniecībā gadā zaudē līdz 6,5 miljardiem mārciņu produktu noteikumu neatbilstības dēļ

Domnīca IPPR jaunākajā pētījumā secinājusi, ka Lielbritānijas eksports uz Eiropas Savienību varētu būt par 3,7 līdz 6,5 miljardiem mārciņu lielāks gadā, ja pēc Brexit nebūtu vajadzības dubultot produktu testēšanu. Vairākas nozares valdības nav spējušas panākt vienošanos ar Briseli par savstarpēju atzīšanu, tāpēc daudzi uzņēmumi ir pārtraukuši pārdošanu ES tirgū vai izveidojuši meitasuzņēmumus bloka teritorijā, lai izvairītos no papildu administratīvajām izmaksām.

Pēc IPPR aplēsēm, šie zaudējumi kopš 2021. gada, kad stājās spēkā jaunie pēc-Brexit tirdzniecības noteikumi, veido aptuveni 0,18% no valsts gada nacionālā ienākuma — apmēram trīskārt vairāk nekā ieguvums, ko valdība sagaida no Klusā okeāna reģiona tirdzniecības partnerības CPTPP ar Japānu, Kanādu, Austrāliju un Singapūru.

Zaudējumi pēc nozarēm

Lielākā daļa zaudēto ieņēmumu koncentrējas trīs nozarēs. Automobiļu un to daļu eksports varētu būt bijis par 2,48 līdz 3,42 miljardiem mārciņu lielāks. Elektronikas eksporta zaudējumi tiek lēsti no 1,17 līdz 1,67 miljardiem mārciņu, bet farmācijas nozarē — no 740 līdz 820 miljoniem mārciņu gadā.

IPPR mudina valdību atsākt sarunas ar ES par tā saukto savstarpējas atzīšanas nolīgumu, kas balstītos uz "dinamisku saskaņošanu" — Lielbritānija turpinātu pielāgot savus produktu noteikumus ES prasībām, savukārt abu pušu iestādes atzītu viena otras veiktos produktu novērtējumus.

Šā gada sākumā Kēra Stārmera valdība piedāvāja Briselei izveidot vienotu preču tirgu starp Lielbritāniju un ES, taču ES amatpersonas priekšlikumu noraidīja, norādot, ka padziļināta sadarbība iespējama tikai atbilstoši ES pamatprincipiem, neļaujot izvēlēties izdevīgākos noteikumus.

Šonedēļ Liberāldemokrātu partijas kongresā tās līderis Eds Deivijs paziņoja, ka gadījumā, ja partija nāktu pie varas, viņš sāktu sarunas par atgriešanos ES vienotajā tirgū un muitas savienībā, uzsverot, ka tas stiprinātu saites ar Lielbritānijas lielāko tirdzniecības partneri un veicinātu izaugsmi.

IPPR ekonomists un ziņojuma līdzautors Džozefs Sasūns norādīja, ka pētnieki pārbaudījuši arī citus iespējamos cēloņus eksporta kritumam — Covid izraisītos traucējumus, globālo piegādes ķēžu izmaiņas, sankcijas pret Krieviju un energotirgus satricinājumus —, taču savstarpējas atzīšanas nolīguma trūkuma ietekme visos gadījumos saglabājusies liela un statistiski nozīmīga.