Lielbritānijas ekonomika aprīlī sarukusi, jo Irānas kara enerģētiskais šoks atstāj ietekmi
Lielbritānijas IKP aprīlī samazinājās par 0,1%, pārtraucot ikmēneša izaugsmi, kas ilga kopš pagājušās vasaras, liecina Nacionālā statistikas biroja dati. Galvenais kritums bija pakalpojumu sektorā, īpaši sporta un izklaides jomā, ko ietekmēja atcelts pasākumi Tuvajos Austrumos.
Lielbritānijas ekonomika aprīlī saruka par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, pārtraucot nepārtrauktu izaugsmi, kas ilga kopš pagājušās vasaras, liecina piektdien publicētie Nacionālā statistikas biroja (ONS) dati. Tas liecina, ka Irānas karš sāk ietekmēt Apvienotās Karalistes ražošanu.
Pakalpojumu nozare, kas ir Lielbritānijas ekonomikas dominējošā daļa, mēneša laikā samazinājās par 0,2%, ražošanas apjoms palika nemainīgs, bet būvniecība pieauga par 0,1%. Tomēr trīs mēnešu periodā līdz aprīlim IKP joprojām palielinājās par 0,7%, kas ir piektais ceturksnis pēc kārtas ar trīs mēnešu izaugsmi.
Lielāko negatīvo ietekmi uz izlaidi atstāja sporta, izklaides un atpūtas aktivitātes, kas samazinājās par 9,1%. ONS daļu no krituma saista ar vairāku sporta pasākumu atcelšanu Tuvajos Austrumos, kas samazināja Lielbritānijā bāzētu uzņēmumu ieņēmumus. Patērētāju pakalpojumi samazinājās par 0,5%, bet mazumtirdzniecība kritās par 1,3%.
"Lai gan trīs mēnešu izaugsme ir saglabājusies, gada pirmais ceturksnis izskatās kā neīsts rītausma, un, ņemot vērā atkārtotās ASV un Irānas rezolūciju neveiksmes, apstākļi paliks sarežģīti vēl ilgāk," sacīja Stjuarts Klarks, portfeļa pārvaldnieks uzņēmumā Quilter.
Sanjajs Radža, Deutsche Bank galvenais Lielbritānijas ekonomists, arī atzīmēja, ka degvielas patēriņš samazinājies gandrīz par 10%, jo patērētāji samazina tēriņus. "Irānas konfliktam turpinoties, ir skaidrs, ka enerģētiskais šoks sāk skart mājsaimniecības un uzņēmumus," sacīja Radža.
Ražošana bija reta pozitīva zīme, palielinoties par 0,4%, pateicoties farmācijas un pamatmetālu nozarēm, kas, pēc Radža domām, varētu atspoguļot uzņēmumu krājumu uzkrāšanu "augstas ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos".
ONS atsevišķi ziņoja, ka 40% tirdzniecības uzņēmumu aprīlī novēroja iegādāto preču cenu pieaugumu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada decembra, uzsverot inflācijas spiedienu, ar ko saskaras politikas veidotāji. Šie dati, visticamāk, sarežģīs Anglijas Bankas uzdevumu, jo politikas veidotājiem jāizvērtē pieaugošais cenu spiediens un ekonomikas izaugsmes palēnināšanās pazīmes.
"Ekonomikai ir stagflācijas sajūta, un pēdējā lieta, ko tā vēlas darīt, ir paaugstināt procentu likmes, bet tas ir tas, kas tiek iekļauts cenās, jo inflācija pagaidām ir lielākas bažas," par Anglijas Banku sacīja Klarks. Banka nākamo procentu likmes lēmumu paziņos nākamajā ceturtdienā.
Radža prognozē turpmāku izaugsmes palēnināšanos, brīdinot, ka "aktivitāte turpinās samazināties, jo augstākas enerģijas cenas samazina reālos ienākumus un augstākas tirgus likmes sāk vairāk ietekmēt mājsaimniecību budžetu". Deutsche Bank joprojām sagaida, ka Lielbritānijas ekonomika šogad pieaugs par 1%, apsteidzot lielāko daļu G7 valstu.
