Lietuvā uz Kuršu nāves pussalas vairojas jenotus — plānota to izkārtošana
Kuršu nāves pussalā Lietuvā pieaug svešzemju jenotu populācija, un vides iestādes gatavo plānu to apsaimniekošanai — ķeršana un medības varētu sākties jau nākamajā pavasarī.
Lietuvas Kuršu nāves pussalā zinātnieki un vides iestādes seko līdzi augošajam jenotu skaitam, gatavojot rīcības plānu šīs invazīvās sugas ierobežošanai. Tadas Ivanausks Zooloģijas muzeja darbinieks Saulius Rumbutis lēš, ka pussalā var mitināties no 50 līdz 100 jenotiem, lai gan precīzu skaitu noteikt ir sarežģīti.
Jenoti ir nakts dzīvnieki, kas dienu pārlaiž paslēpti — bieži koku dobumos vai lauztos priežu stumbros, bet naktīs izdodas meklēt barību. Visvairāk dzīvnieku novērots Juodkrantes apkārtnē, kur tie uzturas tuvu apdzīvotām vietām, kur ir viegli pieejams ēdiens.
Barojas ar visu, ko atrod
Rumbutis stāsta, ka jenoti ēd gliemežus, izlaupa putnu ligzdas uz zemes vai kokos, apēdot olas un cālīšus, un neatturas arī no tūristu atmestas picas šķēles atkritumu tvertnē.
Salīdzinot ar cietzemi, kur jenotus apdraud plēsēji, piemēram, vilki, uz pussalas dzīvniekiem praktiski nav dabisku ienaidnieku — tur tie parasti mirst vienīgi satriekti ar automašīnām. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka naktīs, braucot caur mežu, bieži redzami jenoti, kas pārskrien ceļu.
Iedzīvotāji norāda, ka nekontrolēta jenotu populācija kaitē vietējai faunai, iznīcinot dažas no savvaļas dzīvnieku sugām. Vides ministrija gatavo pārvaldības plānu, jo zinātnieki brīdina — bez rīcības problēmas vēl pieaugs.
Medības un ķeršana varētu sākties jau nākamajā pavasarī, izmantojot dzīvsgūstošus slazdus ar ēsmu. Tomēr Rumbutis atzīst, ka standarta slazdiem ir trūkums — jenoti ar savām kustīgajām priekšķepām spēj paši atvērt slazda durvis un izbēgt, tāpēc nepieciešamas speciāli modificētas konstrukcijas.
Par jenotu nokļūšanas iemeslu pussalā tiek minēta hipotēze, ka tos varētu būt izlaidis kāds, kurš turēja dzīvniekus nebrīvē.
