Lopbarības biete: ja govij dotu kabatas naudu, tā tērētu to par bietēm!

Īrijas lauksaimniecības portālā AgriLand nesen publicēts viedokļa raksts sākas ar kāda dzīvnieku ēdināšanas speciālista teikto zemnieku sapulcē: ja govīm būtu kabatas nauda, tās to tērētu lopbarības bietēm. Raksta autors, kuram pašam biešu audzēšanas pieredzes nav, uzsver, ka biete labi pārcieš sausumu, jo pēc lietus atsākšanās augi spēj atgūt nokavēto augšanu. Īrijā tas apstiprinājies gan 2025., gan 2026. gadā. Gan bieti, gan kukurūzu autors dēvē par "raķešu degvielu" atgremotāju barībā. Pēc sausās vasaras daudzās Īrijas saimniecībās strauji sarūk zāles skābbarības krājumi, tāpēc pieprasījums pēc bietēm ir liels. Autors arī norāda, ka graudkopji, kuri piedzīvo ekonomisku spiedienu, ir labā pozīcijā, lai bietes un kukurūzu audzētu lopkopjiem.

Rīga TV jau publicēja šī viedokļa īso versiju. Šoreiz pārbaudījām, cik no tā attiecas uz Latviju: cik tonnu biešu no hektāra iegūst Eiropā, kāda ir to barības vērtība, vai Latvijā bietes lopiem jau audzētas, ko nosaka mūsu klimats un, galvenais, cik šāda barība izmaksātu Latvijas saimniekam salīdzinājumā ar skābbarību, kukurūzu un miežiem. Skaitļi ņemti no oficiālās statistikas, konsultāciju dienestiem un zinātniskiem pētījumiem. Kur rēķinājām paši, tas ir norādīts.

Kas ir lopbarības biete

Lopbarības biete ir tā pati suga (Beta vulgaris), pie kuras pieder cukurbiete un galda biete, tikai selekcionēta lopbarībai. Tai ir liela sakne, kas bieži pa pusei izaug virs zemes, un tajā ir vairāk ūdens nekā cukurbietē. Pēc sausnas satura šķirnes iedala tipos: lopbarības tipa bietēs ir mazāk par 12 % sausnas, lopbarības-cukura tipā 12–16 %, cukura-lopbarības tipā 16–20 %, bet cukurbietēs vairāk par 20 % (Feedipedia, KWS).

Jo mazāk sausnas, jo lielāka svaigās masas raža. Jo vairāk sausnas, jo vairāk barības katrā tonnā un jo vieglāk bietes uzglabāt. Ganīšanai paredzētās šķirnes vairāk izaug virs zemes, bet augstas sausnas šķirnes parasti izceļ ar kombainu un glabā. Lietuvas 2025. gada šķirņu sarakstā ir, piemēram, 'Brigadier', 'Kyros', 'Magnum' un 'Barbara'. ES kopējā katalogā iekļautās šķirnes drīkst tirgot arī Latvijā.

Cik tonnu no hektāra iegūst Eiropā

Ražas atkarīgas no klimata, šķirnes un tā, vai skaita tikai saknes vai arī lapas:

• Īrija: parasti 70–110 t/ha svaigas masas jeb 13–20 t sausnas ar 18–20 % sausnas saturu (sēklu tirgotājs Interchem). Valsts konsultāciju dienests Teagasc plāno 13 t izmantojamas sausnas no hektāra.
• Skotija: vidēji ap 20 t sausnas no hektāra; saknes 65–80 t/ha svaigas masas (SRUC).
• Nīderlande: oficiālā normatīvā raža ir 100 t/ha jeb 15,5 t sausnas; kukurūzas skābbarībai 16,1 t (RVO).
• Beļģija: oficiālajos šķirņu izmēģinājumos 18–22 t sausnas no hektāra (ILVO).
• Polija: oficiālajos izmēģinājumos 2022.–2025. gadā standartšķirnei 87,5–105,2 t/ha sakņu jeb 12,0–14,5 t sausnas ar 13–15,6 % sausnas saturu (COBORU).
• Dānija: saimniecībās 2015.–2024. gadā vidēji 59,5–86,3 t/ha (Dānijas statistika).
• Jaunzēlande: labā praksē 28–30 t sausnas no hektāra; izmēģinājumos 11,3–34,6 t.

Izmēģinājumu lauciņos ražas parasti ir lielākas nekā saimniecību vidējās. Polijas dati rāda vēl kādu likumsakarību: šķirnei ar lielāku sausnas saturu svaigās masas raža var būt mazāka, bet sausnas raža — lielāka.

Papildus saknēm aug lapas: vēl 10–20 t/ha svaigas masas (Skotijas dati), un lapās ir vidēji ap 17 % proteīna (Jaunzēlandes dati). Tās var izganīt vai iestrādāt augsnē. Mūsu aprēķinā lapas nav ieskaitītas.

Barības vērtība: kāpēc runā par "raķešu degvielu"

Biete ir ļoti enerģētiska, bet proteīnam nabadzīga barība. Teagasc dati uz 1 kg sausnas:

• lopbarības biete: 1,12 UFL enerģijas, 8 % kopproteīna, 15 % šķiedras (NDF);
• laba zāles skābbarība: 0,86 UFL, 14 % proteīna, 45 % NDF;
• vidēja zāles skābbarība: 0,76 UFL, 12 % proteīna, 50 % NDF;
• kukurūzas skābbarība: 0,88 UFL, 8 % proteīna, 41 % NDF;
• mieži: 1,16 UFL, 11 % proteīna, 17 % NDF.

UFL ir Francijā un Īrijā lietota piena ražošanas enerģijas vienība: 1 UFL atbilst enerģijai, kas ir 1 kg miežu. Bavārijas lauksaimniecības institūta (LfL) tabulās to pašu izsaka neto enerģijā laktācijai (NEL), ko lieto arī Latvijā: biete 7,5 MJ uz kg sausnas, zāles skābbarība 6,4, kukurūzas skābbarība 6,7, mieži 8,1.

Citiem vārdiem, kilograms bietes sausnas dod gandrīz tikpat enerģijas kā kilograms miežu un par 12–30 % vairāk nekā kukurūzas vai laba zāles skābbarība (atkarībā no tabulas). Ap divām trešdaļām bietes sausnas ir cukuri, un organiskās vielas sagremojamība ir ap 90 % (Feedipedia). Vājās puses ir maz proteīna, maz šķiedras, kā arī maz kalcija un fosfora.

Vai Latvijā bietes lopiem jau audzētas

Jā, un savulaik daudz. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par lopbarības sakņaugiem (bietes atsevišķi neizdala):

• 1995. gadā — 19,8 tūkst. ha, no tiem 18,1 tūkst. ha zemnieku un piemājas saimniecībās;
• 2000. gadā — 9,0 tūkst. ha ar vidējo ražu 24,7 t/ha;
• 2005. gadā — 3,8 tūkst. ha, 2008. gadā — 0,9 tūkst. ha;
• 2020.–2025. gadā — ap 0,1 tūkst. ha gadā; ražas svārstījās no 11,4 līdz 32,2 t/ha.

Platības saruka kopā ar govju skaitu: 1990. gadā Latvijā bija 535 tūkst. slaucamo govju, 2000. gadā 205 tūkst., bet 2025. gadā 112 tūkst. (CSP). Neviens avots, ko atradām, sarukuma cēloni tieši nenosauc. Visticamāk, lomu spēlēja arī tas, ka bietes agrāk prasīja daudz roku darba.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) datos lopbarības un cukurbietes deklarē ar vienu kodu (831). 2024. gadā ar to bija deklarēti 2032,7 ha, taču 1939 ha no tiem atradās piecos pagastos, kur audzē cukurbietes: Krimūnu, Jaunsvirlaukas, Viesturu, Pampāļu un Gaiķu pagastā. Atlikušie ap 94 ha 44 pagastos, visticamāk, ir lopbarības bietes (redakcijas aprēķins). Latvijas izmēģinājumus ar mūsdienu lopbarības biešu šķirnēm, LLKC bruto segumu vai saimniecību pieredzes aprakstus mēs neatradām.

Kaimiņos: Igaunijā 1990. gadā lopbarības sakņaugi auga 11,1 tūkst. ha ar ražu 48 t/ha, bet kopš 2006. gada to platība ir 0,1 tūkst. ha vai mazāk. Lietuvā 2024. gadā tie auga 0,13 tūkst. ha ar ražu 34,1 t/ha.

Cukurbiešu pieredze rāda, ka bietes te aug labi

Latvijā darbojās trīs cukurfabrikas: Jelgavā (pirmais cukurs 1926. gadā), Jēkabpilī (1932) un Liepājā (1933). 2002. gadā cukurbietes auga 15,9 tūkst. ha ar ražu 39,1 t/ha, 2006. gadā 12,7 tūkst. ha ar 37,4 t/ha. ES cukura reformas dēļ Latvija no cukura kvotas atteicās, un 2007. gada 31. janvārī tika paziņots par cukura ražošanas beigām.

Kopš 2018. gada cukurbietes Latvijā audzē atkal, eksportam uz Nordic Sugar fabriku Ķēdaiņos Lietuvā. Pirmie oficiālie CSP dati ir par 2025. gadu: 1,4 tūkst. ha ar vidējo ražu 57,7 t/ha, kas ir par 54 % vairāk nekā 2006. gadā. Lietuvā 2021.–2025. gadā vidējā raža bija 67,6 t/ha, 2025. gadā 75,2 t/ha (Eurostat). Tātad mūsdienu šķirnes Latvijā dod vismaz ap 11,5 t sausnas no hektāra (ja cukurbietēs ir vismaz 20 % sausnas; redakcijas aprēķins). Latvijā ir arī biešu novākšanas tehnika: cukurbiešu loģistikas uzņēmums 2023. gadā iegādājās speciālu tehniku (LSM).

Biešu barības vērtību Latvijas lopkopji jau izmanto, tikai pērk to no ārzemēm: 2023. gadā Latvija no Krievijas importēja melasētas cukurbiešu mīkstuma granulas par vairāk nekā 25 miljoniem eiro (LSM "De facto"). Tas nav tas pats produkts, kas lopbarības biete, taču abas ir enerģijas barības.

Klimats: kas Latvijā ir citādi nekā Īrijā

Īrijas galvenā priekšrocība ir garā augšanas sezona — aptuveni 240–340 dienu gadā. Latvijā periods ar diennakts vidējo temperatūru virs 5 °C ilgst ap 195 dienām (LVĢMC, 1961.–1990. gads; 1981.–2010. gadā par divām dienām ilgāk). Bietēm tas nozīmē trīs lietas.

1. Vēlāka sēja. Bietes sēj, kad augsne stabili sasilusi līdz 7–8 °C. Īrijā ražas zudums ir ap 4 % par katru nedēļu, par kuru sēja aizkavējas pēc aprīļa vidus. Latvijā sēja, visticamāk, iespējama aprīļa beigās vai maija sākumā (redakcijas vērtējums).
2. Novākšana līdz oktobra beigām. Bietes sāk salt aptuveni −3 °C temperatūrā (Lielbritānijas biešu pētījumu organizācija BBRO). Lietuvā pirmās augsnes salnas rudenī vidēji ir 6. oktobrī, bet pie Latvijas robežas, Šauļos un Panevēžā, jau 28. septembrī. Īrijā bietes var augt līdz vēlam rudenim, Latvijā šīs papildu augšanas nav.
3. Uzglabāšana jāsargā no sala. Īrijā un Jaunzēlandē bietes ziemā noēd tieši uz lauka. Latvijā tas nav iespējams: janvāra klimatiskā norma ir ap −3 °C, bet 2024. gada janvārī vidējā temperatūra bija −5,2 °C ar minimumu −29,5 °C. Bietes jāizceļ un jāglabā stirpā, kas pārklāta ar plēvi un nosiltināta ar salmiem, vai ēkā. Temperatūra stirpā nedrīkst noslīdēt zem −5 °C (Feedipedia).

Dānijas izmēģinājumos sausnas zudumi stirpās līdz martam bija 5–7,5 %, bet līdz jūnijam 16–26 %. Latvijā biete tātad ir ziemas barība, kas jāizēd līdz pavasarim.

Sausuma noturība, ko slavē Īrijā, Latvijā dod mazāk: Īrijā bietes pēc 2018. gada sausuma garajā rudenī "labi atkopās" (Teagasc, Irish Farmers Journal), bet Latvijā šādas rudens rezerves nav. Toties biešu novākšana (septembris–oktobris) nesakrīt ar zāles skābbarības sezonu. LLKC atzīmē, ka 2025. gadā daļā Latvijas ilgstošs lietus apgrūtināja vai pat padarīja neiespējamu lopbarības sagatavošanu. Bietes ļauj sadalīt laikapstākļu risku, lai gan slapjā rudenī smagās augsnēs arī biešu novākšana kļūst grūta.

Aprēķins: cik lopbarības biete izmaksātu Latvijā

Lopbarības biešu bruto segumu Latvijā neviens nepublicē. Tāpēc redakcija sastādīja aprēķinu pēc LLKC bruto segumu metodes: visi lauka darbi tiek pirkti kā pakalpojums par LLKC apkopotajām 2025. gada vidējām cenām, izejvielas ņemtas no LLKC galda biešu bruto seguma un Teagasc 2026. gada datiem. Zemes noma, savs darbaspēks un sava tehnika nav iekļauti (tāpat kā LLKC bruto segumos).

Izmaksas uz hektāru

• Sēkla (~100 000 sēklu/ha): 193 € (Teagasc; Latvijas cenu neatradām)
• Mēslojums: 663 € (LLKC galda biešu mēslojuma komplekts)
• Herbicīdi: 199 € (LLKC, galda bietes)
• Fungicīdi un insekticīdi: 68 € (Teagasc)
• Aršana, šķīvošana un divreiz kultivēšana: 187 €
• Sēja: 56 €
• Minerālmēslu izkliede (3 reizes): 62 €
• Smidzināšana (5 reizes): 121 €
• Novākšana ar biešu kombainu: 375 € (LLKC)
• Transports līdz stirpai: 101–183 € atkarībā no ražas (LLKC transporta stundas cena)
• Stirpas nosegšana ar plēvi un salmiem: ~40 € (redakcijas pieņēmums)

Kopā: 2065–2146 €/ha, neskaitot biešu mazgāšanu un smalcināšanu. Īrijā biešu mazgāšana un smalcināšana kā pakalpojums maksā vēl 330 €/ha. Salīdzinājumam: Teagasc lopbarības bietes mainīgās izmaksas Īrijā 2026. gadam rēķina 2395 €/ha, tātad izmaksas abās valstīs ir līdzīgas.

Raža un enerģija: trīs scenāriji

Pieņēmām 15 % sausnas (Polijas un Nīderlandes oficiālo datu līmenis) un 15 % zudumu, novācot un glabājot (Teagasc un Dānijas dati liecina par 10–20 %).

• Piesardzīgais, 50 t/ha (mazāk nekā Latvijas cukurbiešu vidējā raža 2025. gadā; piemēram, nelabvēlīgā gadā vai pirmajā pieredzes gadā): 7,5 t sausnas, no tām izmantojamas 6,4 t; ap 48 000 MJ NEL no hektāra. Izmaksas: 324 € par tonnu sausnas.
• Bāzes, 70 t/ha (Dānijas saimniecību ražu diapazona vidusdaļa): 10,5 t sausnas, izmantojamas 8,9 t; ap 67 000 MJ NEL jeb ap 10 000 UFL no hektāra. Izmaksas: 236 €/t sausnas.
• Labais, 90 t/ha (Polijas oficiālo izmēģinājumu līmenis): 13,5 t sausnas, izmantojamas 11,5 t; ap 86 000 MJ NEL no hektāra. Izmaksas: 187 €/t sausnas.

Bāzes scenārijā hektārs dotu tikpat enerģijas, cik ap 10 tonnām miežu (LLKC 2025. gada vasaras miežu bruto segumā pieņemtā raža ir 2,8 t/ha). Taču arī izmaksas ir 3,4 reizes lielākas: 2106 € pret 618 € uz hektāru.

Salīdzinājums ar skābbarību, kukurūzu un miežiem

LLKC 2025. gada bruto segumi (visi darbi kā pakalpojums), enerģija visām barībām rēķināta pēc vienas LfL tabulas, lai salīdzinājums būtu godīgs:

• Kukurūzas skābbarība: 35 t/ha ar 40 % sausnas jeb 14 t sausnas; 92 € par tonnu sausnas; 13,7 € par 1000 MJ NEL.
• Zāles skābbarība stirpā (2.–5. izmantošanas gads): 22 t/ha ar 32 % sausnas jeb 7 t sausnas; 113 €/t sausnas; 17,6 € par 1000 MJ.
• Zāles skābbarība rituļos: 20 t/ha jeb 6,4 t sausnas; 169 €/t sausnas; 26,4 € par 1000 MJ.
• Pirkti mieži par 160 €/t (LLKC 2025. gada cena, pieņemot 86 % sausnas): 186 €/t sausnas; 23,0 € par 1000 MJ.
• Lopbarības biete: 24,9 € (labais), 31,5 € (bāzes) un 43,2 € (piesardzīgais scenārijs) par 1000 MJ; ar mazgāšanu un smalcināšanu 28,8–50,1 €.

Bāzes scenārijā enerģija no bietēm maksā 2,3 reizes vairāk nekā no kukurūzas skābbarības, 1,8 reizes vairāk nekā no stirpas skābbarības un 1,4 reizes vairāk nekā no pirktiem miežiem. Pat labā gadā ar 90 t/ha biete ir dārgāka par kukurūzu un stirpas skābbarību, bet maksā līdzīgi kā rituļu skābbarība un mieži.

Ja kukurūzai un skābbarībai lieto LLKC tabulu enerģijas vērtības (6,1 un 5,63 MJ NEL uz kg sausnas), kukurūzas enerģija maksā 15,1 €, bet stirpas skābbarības 20,1 € par 1000 MJ. Starpība samazinās, bet secinājums nemainās. Turklāt kukurūzai LLKC norāda zaļmasas ražu bez atsevišķas norādes par zudumiem, bet bietēm zudumus mēs atskaitījām.

Kāpēc Īrijā secinājums ir cits? Tur kukurūza aug sliktāk: Teagasc rēķina tikai 12 t sausnas no hektāra ar 0,8 UFL uz kg un 155 € par tonnu sausnas. Tāpēc uz enerģijas vienību biete (184 €/t, 1,12 UFL) Īrijā ir lētāka par kukurūzu. Latvijā LLKC kukurūzai rēķina 14 t sausnas par 92 €/t, un tieši lētā kukurūza ir galvenais iemesls, kāpēc bietei te ir grūtāk konkurēt.

Ja bietes audzē pārdošanai

Īrijā bietes bieži audzē graudkopji un pārdod lopkopjiem. Teagasc 2026. gadam plāno cenu 50 € par tonnu un bezzaudējumu ražu 47,3 t/ha; pie 65 t/ha bruto segums ir ap 885 €/ha. Mazgātas bietes ar piegādi Īrijā maksā ap 54–80 €/t (AgriLand, Irish Farmers Journal).

Pēc mūsu aprēķina audzētāja pašizmaksa Latvijā (bez peļņas un zemes nomas) būtu ap 41 € par tonnu pie 50 t/ha, 30 € pie 70 t/ha un 24 € pie 90 t/ha. Šāds modelis varētu interesēt graudkopjus, kam ir pieredze ar cukurbietēm. Lopkopim pirktas bietes par 40–50 €/t (ar 15 % sausnas) gan nozīmētu 267–333 € par tonnu sausnas, kas ir dārgāk nekā mieži.

Ko biete dod lopiem: pētījumu rezultāti

Bietes galvenais trumpis nav lētums, bet tas, ka lopi to ēd labprāt un kopā ar to apēd vairāk barības.

• Biete papildus skābbarībai: pētījumā, kur govis saņēma skābbarību un 6 kg spēkbarības, 2 un 4 kg bietes sausnas piedeva palielināja kopējo barības uzņemšanu no 15,2 līdz 16,4 un 17,3 kg sausnas dienā. Izslaukums būtiski nemainījās, bet piena tauku daudzums pieauga no 964 līdz 1095 g dienā un olbaltumvielu daudzums no 757 līdz 841 g dienā (Roberts, 1987).
• Biete daļēji aizstāj skābbarību: 40 govju pētījumā, kur 30 % rupjās barības bija bietes, barības uzņemšana un olbaltumvielu saturs pienā palielinājās, izslaukums nemainījās, taču barības enerģija pienā tika izmantota mazāk efektīvi (Ferris u. c., 2003).
• Biete aizstāj spēkbarību: kopējā barības uzņemšana samazinājās no 18,3 līdz 17,2 kg sausnas, un izslaukums kritās līdz pat 4 kg dienā (Birkenmaier u. c., 1996). Augstražīgām govīm biete spēkbarību vienu pret vienu neaizstāj.
• Gaļas liellopi: Jaunzēlandē kastrēti bullēni, ganot bietes uz lauka, 130 dienās pieņēmās vidēji par 1,01 kg dienā (Saldias un Gibbs, 2016). Ziemeļīrijas konsultanti (DAERA/CAFRE) nobarojamiem liellopiem virs 500 kg iesaka līdz 25 kg svaigu biešu dienā un norāda, ka 4,5 kg biešu pēc enerģijas atbilst ap 1 kg saspiestu miežu (ja bietēs ir ap 20 % sausnas; redakcijas aprēķins).

Kā bietes izbarot droši

Biete ir cukuriem bagāta barība, tāpēc galvenais risks ir spurekļa acidoze. Skotijas (SAC/FAS), Lielbritānijas (AHDB) un Ziemeļīrijas (DAERA) konsultantu, kā arī Feedipedia ieteikumi:

• Pieradināt pakāpeniski. Slaucamām govīm sāk ar ne vairāk kā 5 kg svaigu biešu dienā un palielina par 3–5 kg ik pēc četrām dienām. Ganot uz lauka, sāk ar 1 kg sausnas un pieliek pa 1 kg ik pēc divām dienām aptuveni 21 dienu. Acidozes risks lielākais ir 7.–10. dienā.
• Ievērot robežas. Slaucamām govīm parasti līdz 15–20 kg svaigu biešu (3–4 kg sausnas) dienā. Pētījumos ganībās vēlā laktācijā biete veidojusi līdz ~40 % barības sausnas. Kopējais biešu sausnas daudzums nedrīkst pārsniegt ~0,8 % no dzīvsvara.
• Vienmēr rupjā barība. Govij vismaz 2 kg rupjās barības sausnas dienā.
• Papildināt proteīnu un minerālvielas. Bietēs ir maz proteīna (~8 %), kalcija un fosfora, tāpēc vajag proteīna piedevu (piemēram, rapšu vai sojas raušus) un kaļķakmeni. Aprakstīts gadījums, kad telēm, ganot bietes, attīstījās rahīts.
• Nogaidīt pēc izcelšanas. Svaigi izceltās bietēs ir vairāk nitrātu, tāpēc tās izbaro ne ātrāk kā 4 dienas pēc novākšanas.
• Tīras un sasmalcinātas. Augsne un akmeņi jānotīra, lielas un cietas saknes jāsasmalcina, lai lopi neaizrītos. Teļiem līdz 6 mēnešu vecumam bietes nedod.
• Grūsnām aitām piesardzīgi. Jaunzēlandes pētījumā aitām, kuras no 80. grūsnības dienas ēda bietes, jēru zudumi bija 34 % pret 15 % ganībās, un aitām trūka joda (AgResearch, 2017).

Audzēšanas riski

• Nezāles. Biete sākumā aug lēni, tāpēc vajag 2–4 herbicīdu smidzinājumus.
• Augu maiņa. Biešu cistu nematodes dēļ bietes vienā laukā audzē ne biežāk kā reizi sešos gados. Tas jāņem vērā arī saimniecībām, kas audzē cukurbietes.
• Augsne un mēslojums. Vajag augsni ar pH ap 7, pietiekami daudz kālija, nātrija un bora (Teagasc iesaka ~3 kg bora uz hektāru).
• Tehnika. Vajag precīzo sējmašīnu, biešu kombainu un iespēju bietes notīrīt.
• Slimības un kaitēkļi. Lapu slimības (cerkosporoze, rūsa, miltrasa), sakņu puves un laputu pārnēsāti vīrusi.
• Slapjš rudens. Smagās augsnēs novākšana var kļūt sarežģīta.

Secinājums: kam Latvijā to ir vērts mēģināt

Lopbarības biete Latvijā aug: to pierāda gan 1990. gadu desmitiem tūkstošu hektāru, gan šodienas cukurbiešu ražas ap 58 t/ha. Taču Īrijas sajūsmu nevar pārnest tieši. Latvijā sezona ir īsāka, bietes jāizceļ līdz oktobra beigām un jāglabā no sala pasargātā stirpā. Galvenais, Latvijā ir lēta kukurūzas skābbarība, ar kuru biete uz enerģijas vienību nekonkurē.

Pēc mūsu aprēķina biete Latvijā ir dārga, bet vērtīga piedeva, nevis lēts skābbarības aizstājējs. Visvairāk jēgas tai varētu būt:

• piena fermās, kas vēlas palielināt barības uzņemšanu un piena tauku un olbaltumvielu daudzumu, ja biete ir 2–4 kg sausnas piedeva dienā, nevis spēkbarības aizstājējs;
• gaļas liellopu nobarošanā, kur biete aizstāj daļu miežu;
• saimniecībās, kas paļaujas uz rituļu skābbarību, jo labā gadā biete dod enerģiju par līdzīgu cenu;
• saimniecībās tuvu cukurbiešu audzētājiem, kur var nolīgt biešu sējas un novākšanas tehniku, kā arī graudkopjiem, kas bietes varētu audzēt pārdošanai lopkopjiem.

Ja kāds vēlas izmēģināt, loģisks sākums būtu neliela platība ar augstas sausnas šķirni, iepriekš sarunāts novākšanas pakalpojums un rūpīgi sagatavota stirpa. Būtu vērtīgi arī uzskaitīt savu ražu un izmaksas, jo mūsdienu Latvijas datu par lopbarības bietēm pagaidām nav.

Avoti

• AgriLand (2026): Opinion: Fodder beet is a truly amazing crop
• Teagasc (2026): Crop Costs and Returns 2026
• Teagasc (2026): Nutritional Characteristics of Feed Ingredients for Ruminants
• Teagasc (2026): Impact of 2026 drought on grass and fodder supply
• Teagasc: Beet — soil fertility advice
• LLKC (2026): Bruto segumi par 2025. gadu
• CSP: LAG020 — sējumu platības, ražība, kopraža; LAL090 — mājlopu skaits
• Latvijas Vēstnesis (2000): CSP dati par 1995.–1999. gada sējumiem
• LAD / data.gov.lv: Deklarēto kultūraugu platību apjoms pa novadiem un pagastiem
• Eurostat: apro_cpsh1 — crop production
• Statistics Estonia: PM03 — field crops (archive)
• Statistics Denmark: HST77 — harvest by crop
• LSM (2023): Sugar beet industry hopes for revival in Latvia
• LSM "De facto" (2024): Aizliedzot importu no Krievijas, atstāj izņēmumus lopkopjiem
• Konkurences padome (2007): lēmums, likumi.lv
• RTU, Alsiņa, Piskune: ortus.rtu.lv
• Lietuvas augu šķirņu saraksts (2025): lammc.lt
• LVĢMC: Latvijas klimata kopsavilkums
• LHMT (2025): Agrometeorologinių rodiklių Lietuvoje žinynas
• LSM (2024): January was rather cold in Latvia
• UCC (2018): Meteorological factors of the 2012/2013 fodder crisis
• COBORU (2026): Lista opisowa odmian — burak pastewny
• RVO (2026): Tabel 8 — opbrengst en stikstof en fosfaat in diervoer
• ILVO (2024): Fodder beet variety overview
• Interchem (2024): Is Magnum fodder beet the option for 2024?
• SRUC/FAS (2023): TN761 — Fodder beet for beef systems
• FAS/SAC (2025): Fodder beet in milking rations
• AHDB: Paddock design and transition of cattle to fodder beet
• DAERA/CAFRE (2021): Fodder beet option for beef finishing diets
• Feedipedia (2020): Fodder beet; Fodder beet roots
• KWS (2022): Feedbeet brochure
• Augustinussen (1984), Tidsskrift for Planteavl 88: dcapub.au.dk
• BBRO via Sugar Producer (2022): British Beet Research Organisation advisory
• Irish Farmers Journal (2018): Still good potential in 2018 beet crop; (2024): Poor weather driving feed sales
• AgriLand (2025): What are the advantages of feeding fodder beet this winter?
• MPI SFF / Plant & Food Research (2020): beeflambnz.com
• Roberts (1987), Grass and Forage Science: doi:10.1111/j.1365-2494.1987.tb02129.x
• Ferris et al. (2003), Grass and Forage Science: doi:10.1046/j.1365-2494.2003.00347.x
• Birkenmaier et al. (1996), Archiv für Tierernährung: PubMed 9065309
• Pacheco et al. (2020), Animal Production Science: doi:10.1071/AN18002
• Saldias, Gibbs (2016), NZ Society of Animal Production: Cattle intake patterns with unrestricted beet intakes
• AgResearch / Beef + Lamb NZ (2017): Feeding fodder beet to pregnant ewes
• Veterinary Record (2022): Rickets in heifers grazing fodder beet