Mainījusies kārtība: daudzdzīvokļu māju obligātās apskates kļūs retākas
No 30. jūlija spēkā stājušies grozījumi, kas samazina obligāto daudzdzīvokļu māju apskašu biežumu, savukārt lielāku atbildību par mājas stāvokļa uzraudzību liek uz dzīvokļu īpašnieku pleciem. Pārvaldības uzņēmums "Civinity" aicina nesatraukties, taču iesaka pašiem sekot līdzi mājas tehniskajam stāvoklim.
No 30. jūlija spēkā ir grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 907, kas nosaka jaunu, vienotu kārtību daudzdzīvokļu māju vizuālajām apskatēm — mājas elementu, konstrukciju, iekārtu un inženiertīklu pārbaudes turpmāk būs jāveic retāk nekā līdz šim. Izmaiņas rosinājusi Birokrātiskā sloga mazināšanas rīcības grupa, pamatojot to ar to, ka biežas obligātās apskates prasa lielus finanšu resursus, kas mazina iespējas ieguldīt reālos remontos. Ekonomikas ministrija skaidro, ka vizuālā apskate atklāj tikai redzamus bojājumus, un atkārtota pārbaude neko nemaina, ja remonta nepieciešamība jau zināma.
Svarīgi, ka pienākums veikt papildu apskates pēc dabas stihijām — vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem — vai avārijām, kas rada apdraudējumu, nekur nav zudis. Arī pārvaldnieki turpinās regulāri sekot mājas vizuālajam stāvoklim tāpat kā iepriekš.
Kāpēc svarīga īpašnieku modrība
Pārvaldības uzņēmums "Civinity" uzsver, ka retākas apskates nenozīmē mājas atstāšanu novārtā, un aicina īpašniekus pēc vajadzības pašiem pieprasīt ārpuskārtas apsekošanu. Tā kā lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu māju būvētas pirms 1990. gada, bet padomju laika sērijveida ēku kalpošanas laiks ir 50-70 gadi, daudzām mājām šis termiņš jau tuvojas vai pagājis. Tas nenozīmē automātiski sliktu stāvokli, taču informācija par konkrētas ēkas faktisko stāvokli šobrīd ir īpaši vērtīga. Bieži nolietojums sākas ar ūdeni — aizsērējušu notekcauruli, plaisu paneļu šuvē vai mitru siltinājumu bēniņos, kas ziemā, ūdenim sasalstot, var strauji pāraugt nopietnā konstrukciju bojājumā, un izmaksas tad pieaug lēcienveidīgi.
Īpašniekiem ieteicams pieprasīt pārvaldniekam apsekošanas žurnālu un pēdējo pārbaužu ierakstus, kā arī Būvniecības informācijas sistēmā pārliecināties, vai mājai ir tehniskās apsekošanas atzinums. Latvijā kopumā ir aptuveni 38 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, un jaunās prasības attiecas uz visām vienādi. Ieteikts arī sekot, kur novirzīts ietaupījums no retākām apskatēm — likums negarantē, ka tas nonāks mājas uzkrājumā, par to jālemj īpašnieku kopībai.
