Mali nemiernieku grupējumu sadarbība pārveido konfliktu un ietekmē visu Sāhelas reģionu
Mali bruņoto grupējumu alianses, apvienojoties cīņai pret valdības spēkiem un Krievijas militārajiem partneriem, maina konflikta dinamiku un apdraud Sāhelas drošību.
Uzbrukums Anefisā izgaismo jaunu realitāti
- jūlijā netālu no Anefisas pilsētas Ziemeļmalī tika sarīkota slazds, kurā gāja bojā vismaz 50 Malijas armijas karavīru un tika uzbrukts kopīgam Malijas bruņoto spēku (FAMa) un Krievijas Āfrikas korpusa (kas aizstāja Vāgnera grupu) konvojam. Šis uzbrukums nebija vienkārša militāra neveiksme, bet gan apliecināja, ka nemiernieku grupējumi kļūst arvien koordinētāki, atklājot militārās valdības drošības stratēģijas ierobežojumus, neraugoties uz pieaugošo Krievijas militāro atbalstu.
Kopš aprīļa Ziemeļmalī ir novērota virkne saskaņotu operāciju, kas liek jautāt, kāpēc grupējumi sadarbojas, vai Bamako drošības stratēģija darbojas, kāda ir Krievijas loma un ko tas nozīmē Sāhelai.
Kāpēc separātisti un islāmistu grupējumi cīnās kopā?
Slazdu kopīgi atzina Azavadas Atbrīvošanas fronte (FLA), galvenokārt tuaregu separātistu apvienība, un Jama'at Nusrat al-Islam wal-Muslimin (JNIM), Al-Qaeda saistīta grupējuma Sāhelā. Līdz nesenam laikam šāda sadarbība šķita maz ticama to atšķirīgo politisko mērķu dēļ: FLA vēlas autonomiju vai neatkarību ziemeļiem, kamēr JNIM cenšas ieviest šariata likumus.
Pēc ACLED analītiķa Hēni Nsaibia teiktā, atbilde slēpjas kopīgā ienaidniekā, nevis ideoloģijā. Tuaregu separātisti un JNIM cīnās kopā, jo tiem ir kopīgs ienaidnieks – Malijas armija un Krievijas spēki. Šādi tie kļūst par spēku pavairotājiem, apvienojot resursus. Arī radniecības saites un kopīgā teritorijas aizsardzība veicina sadarbību.
Malijas armijai šī sadarbība padara uzbrukumus grūtāk prognozējamus un atvairamus. Valdības lēmums atteikties no 2015. gada Alžīras miera līguma un pieprasīt ANO miera misijas (MINUSMA) izvešanu, kā arī padziļināt militāro sadarbību ar Krieviju, pārveidoja konfliktu. Miera ietvara sabrukums likvidēja vienu no retajiem mehānismiem, kas regulēja attiecības starp Bamako un ziemeļu grupējumiem.
Vai Krievija ir mainījusi kara gaitu?
Āfrikas korpuss, aizstājot Vāgneru, ir kļuvis par nozīmīgu partneri Malijas armijai, nodrošinot kaujas atbalstu un bezpilota lidaparātus. Tomēr, kā norāda analītiķis Nimi Princewill, Krievijas atbalsts nav mainījis kopējo ainu – konflikts joprojām ir dziļi iesakņojies. Armija ieņēma Kidalu 2023. gada novembrī, bet tuaregi to atguva 2025. gada aprīlī.
Krievijas atbalsts ir stiprinājis armijas kaujas spējas, bet nav novērsis politiskos un pārvaldes jautājumus, kas veicina vardarbību. Konvoji ziemeļos joprojām tiek apšaudīti, atklājot piegādes līniju neaizsargātību. Savukārt MINUSMA aiziešana atņēma loģistikas un izlūkošanas atbalstu.
Vai Bamako stratēģija ir atmaksājusies?
Kopš varas sagrābšanas 2020. gadā militārā valdība ir koncentrējusies uz militāro spēku, pārtraucot sadarbību ar Rietumiem un paplašinot saites ar Krieviju. Tomēr atkārtotie uzbrukumi Anefisā liecina, ka taktiskie panākumi nav pārvērtušies par ilgstošu kontroli. Bruņoto grupējumu sadarbība nozīmē, ka tie spēj pielāgoties un pārveidot konfliktu.
Ietekme uz Sāhelu
JNIM jau darbojas Mali, Burkinafaso un Nigērā. Sāhelas Valstu aliansei (AES) ir jāsaskaras ar pieaugošu grupējumu koordināciju. Ja FLA-JNIM partnerība izrādīsies ilgstoša, tā var veicināt līdzīgu taktisku sadarbību citur Sāhelā. Kā sacīja Nigēras drošības eksperts: “Kad Mali asiņo, Nigēra asiņo līdzi.”
