Mareks Tamms: kas notiktu, ja universitāšu vairs nebūtu
Igaunijas portāla ERR publicētajā viedokļa rakstā Marek Tamm aplūko universitāšu nozīmi sabiedrībā. Viņš uzsver, ka universitātes ļauj risināt jautājumus, kuru praktiskais ieguvums iepriekš nav zināms.
Igaunijas sabiedriskā medija ERR krievu valodas portālā publicēts Mareka Tamma (Marek Tamm) raksts, kurā autors aicina iedomāties Igauniju, kurā no rīta vairs nav neviena universitātes. Viņaprāt, uz šādu domu eksperimentu var raudzīties nevis kā uz zaudējumu sarakstu, bet kā uz iespēju saprast, kāda ir universitāšu vieta sabiedrībā.
Organizēta mazvarbūtība
Autors norāda, ka sabiedrība parasti jautā, ko tā sagaida no universitātēm: kādus speciālistus gatavot un kādas problēmas risināt. Taču šie jautājumi paredz, ka nākotnes vajadzības jau ir zināmas, lai gan patiesībā tās nav. Tamms universitāti definē kā “organizētu mazvarbūtību”: tā dod cilvēkiem laiku un līdzekļus jautājumiem, uz kuriem atbilžu nav, un bieži nav zināma arī to praktiskā vērtība. Kā piemēru viņš min matemātiķus, kuri gadsimtiem pētīja skaitļu īpašības, nespēdami paredzēt to nozīmi mūsdienu kriptogrāfijā un kiberdrošībā.
Zināt, darīt un iztēloties
Tamms universitāšu devumu apkopo trīs spējās: zināt, darīt un iztēloties. Pirmā ietver prasmi atšķirt pierādītas zināšanas no pamatojuma nebijušiem viedokļiem. Otrā nozīmē speciālistu, piemēram, ārstu, skolotāju, inženieru un juristu, sagatavošanu. Trešā ir spēja jautāt, vai tiek uzdoti pareizie jautājumi. Autors uzskata, ka mazai valstij kā Igaunijai universitātes ir arī daļa no intelektuālās neatkarības, jo igauņu valoda kā zinātnes valoda nesaglabāsies pati no sevis.
Ietekmi nevar izmērīt tikai ar rādītājiem
Tamms atzīst, ka universitātēm jāatskaitās par valsts līdzekļu izmantošanu, taču brīdina nepieņemt, ka vērtīgs ir tikai izmērāmais. Ja projekta finansēšana prasa precīzi aprakstīt ieguvumu jau iepriekš, priekšroka tiek dota pazīstamajam.
Viņš min arī mākslīgo intelektu: vienkārša informācijas nodošana vairs nepamato universitātes pastāvēšanu, tāpēc svarīgāka kļūst prasme izvērtēt atbildes un uzņemties atbildību par zināšanu izmantošanu. Autors secina, ka universitātes mērķis nav tikai pielāgot cilvēkus nākotnei, bet dot viņiem zināšanas un drosmi to veidot.
