Maskavā izdota Kremļa fonda finansēta grāmata ar sagrozītu Latvijas vēsturi

Maskavā šogad izdota grāmata par Latvijas vēsturi, kuras tapšanu finansējis ar Kremli saistītais fonds "Pravfond". Kā svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", izdevumā atkārtoti izplatīti Krievijas propagandas vēstījumi par Latvijas okupāciju, deportācijām un valsts neatkarību. Vēsturnieki to vērtē kā propagandas materiālu, bet vienlaikus norāda, ka Latvijai pašai trūkst līdzvērtīga akadēmiska izdevuma, ko varētu pretstatīt šādiem darbiem.

Ko māk grāmata

Grāmatā 1940. gada notikumi attēloti kā brīvprātīga pievienošanās Padomju Savienībai, deportācijas pasniegtas kā nepieciešams pasākums, bet mūsdienu Latvija raksturota kā pret krievvalodīgajiem vērsta "etnokrātija". Izmantoti arī apšaubāmi avoti, tostarp "Vikipēdija" un mediju materiāli.

Fonds "Pravfond", kas iekļauts Eiropas sankciju sarakstos, grāmatai piešķīris 1,7 miljonus rubļu jeb aptuveni 19 000 eiro. Starp autoriem ir vairāki Latvijā nevēlami vai ar Krieviju saistīti cilvēki, tostarp bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs. Viņš aizbēdzis no Latvijas, un pret viņu izvirzītas apsūdzības par Eiropas sankciju pārkāpšanu un nacionālā naida kurināšanu.

Vēsturnieku vērtējums

Vēsturnieki norāda, ka fakti atlasīti, lai pamatotu iepriekš noteiktu Krievijas vēstījumu. Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Gustavs Strenga uzsver, ka īpaša uzmanība pievērsta arī viduslaikiem, mēģinot pierādīt senu slāvu ietekmi Latvijas teritorijā. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Uldis Neiburgs stāsta, ka grāmatā tiek apšaubīti arī Latvijas pētnieku darbi par Salaspils nometni un latviešu leģionāriem.

Trūkst finansējuma

Latvijā nav visaptveroša, mūsdienīga un akadēmiski pamatota izdevuma par valsts vēsturi. Vēsturnieki kā problēmu min nepietiekamo un nestabilo nozares finansējumu: pētnieki nereti spiesti meklēt citus darbus, bet atsevišķiem periodiem, piemēram, 17. un 18. gadsimtam, jau trūkst speciālistu.

Politiķi atzīst vēstures pētniecības nozīmi, taču zinātnieki uzsver, ka ar vārdiem nepietiek. Bez ilgtermiņa finansējuma un regulāriem pētījumiem Latvija riskē zaudēt spēju pati izstāstīt savu vēsturi, kamēr to savās interesēs dara citi.