Maskavā izdota propagandiska “Latvijas vēsture”, bet Latvijā trūkst savu pētījumu

Maskavā šogad krievu valodā izdota grāmata par Latvijas vēsturi, ko finansējis Kremlim pietuvinātais fonds “Pravfond”. Vēsturnieki to vērtē kā propagandu, taču Latvijā nav moderna un visaptveroša izdevuma, ko tai pretstatīt. Par to vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Kas ir grāmatā

Grāmatai ir astoņi autori, un galvenais no viņiem ir Maksims Grigorjevs, tā sauktās “speciālās militārās operācijas” vēstures centra vadītājs. Starp autoriem ir arī Aleksandrs Djukovs un Vladimirs Simindejs, kuri kopš 2012. gada ir Latvijas melnajā sarakstā, kā arī bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, kurš aizbēdzis no Latvijas tiesas. Viņam izvirzītas apsūdzības par Eiropas sankciju pārkāpšanu un nacionālā naida kurināšanu pret ukraiņiem. Grāmatu ievada Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītāja Leonīda Slucka priekšvārds.

Grāmata aptver laiku no aizvēstures līdz mūsdienām. Tajā apgalvots, ka latvieši savu valsti nav izcīnījuši, bet saņēmuši dāvanā, 1940. gads nav okupācija, bet brīvprātīga pievienošanās, deportācijas ir “efektīva metode”, bet neatkarīgā Latvija pēc 1991. gada ir “etnokrātija”. “Pravfond” projektam piešķīra 1,7 miljonus rubļu, apmēram 19 tūkstošus eiro. No fonda noplūdušajos dokumentos ir arī kritiska recenzija, kas norāda uz nosaukumu un personvārdu kļūdām un Vikipēdijas izmantošanu. Tāpēc izdošana aizkavējās par gadu.

Pašu pētījumu trūkums

LU Latvijas vēstures institūta direktors Uldis Neiburgs skaidro, ka propagandas pieeja ir atlasīt faktus, kas der, un izslēgt tos, kas neder. Latvijas Kultūras akadēmijas tenūrprofesors Gustavs Strenga uzsver, ka šāda grāmata ir manipulācija. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Toms Ķikuts norāda, ka pēdējā desmitgadē latviešu valodā nav tapis akadēmisks darbs par visu Latvijas vēsturi.

Valsts pētījumu programma, kurā 20. un 21. gadsimta pētniecībai bija pieejami 1,7 miljoni eiro, decembrī noslēgsies. Pieteikumi Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā tiek apmierināti aptuveni katrs desmitais, un politiķi apsver finansējumu piešķirt tikai pētījumiem ar komerciālu potenciālu. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) atzīst, ka pētniecība jāturpina. Pēc Strengas domām, drīz var pietrūkt speciālistu, kas spētu rakstīt, piemēram, par Kurzemes hercogisti.