Melenšons sola izjaukt Vācijas un Francijas „motoru”
Francijas galēji kreisais prezidenta kandidāts Žans Liks Melenšons vēlas pārraut desmitgadēm ilgo Vācijas un Francijas partnerību, kas balsta Eiropas Savienību, un tā vietā stiprināt saites ar Ķīnu, Āfriku un Dienvidameriku, vienlaikus izstājoties no NATO.
Žans Liks Melenšons, Francijas galēji kreisais prezidenta amata kandidāts, ir paziņojis, ka, ja viņš uzvarēs vēlēšanās, viņš mēģinās izjaukt Eiropas Savienības pamatu — Vācijas un Francijas partnerību. Pēc Melenšona domām, šī sadarbība galvenokārt kalpo Berlīnes interesēm. Viņš jau 2015. gadā veltīja veselu grāmatu „Bismarka siļķe” („The German Poison”), lai kritizētu Vācijas ekonomikas modeli.
Melenšons ir paziņojis, ka neievēros nesenos līgumus starp prezidentu Emanuelu Makronu un kancleru Frīdrihu Mērci par kodolieroču atturēšanu un rūpniecības politiku. Vācijas politiķi atzīst, ka Melenšona uzvara būtu nopietna problēma divpusējai sadarbībai. "Melenšona politiskās pozīcijas galvenajos Eiropas politikas jautājumos, viņa naidīgums pret Vāciju... padarītu viņu par milzīgu problēmu Vācijas un Francijas sadarbībai," sacīja Vācijas konservatīvais deputāts Rolands Teiss.
Melenšona partija „France Unbowed” uzskata, ka Vācija cenšas uzspiest ES savu ekonomikas modeli – ordoliberālismu. Viņi noraida ideju par kopīgu Vācijas-Francijas motoru. Tā vietā Melenšons vēlas stiprināt attiecības ar Ķīnu, franciski runājošām Āfrikas valstīm un Dienvidameriku. Viņš uzskata ASV par imperiālistisku draudu un iestājas par izstāšanos no NATO.
Melenšons ir pret Vācijas pārbruņošanos un ASV kodolieroču klātbūtni Vācijā, sakot, ka tas rada drošības riskus kaimiņvalstīm. Viņš dod priekšroku tuvākām attiecībām ar Spānijas premjerministru Pedro Sančesu, kurš, viņaprāt, ir labāks sabiedrotais konfrontācijas dēļ ar Trampu un Izraēlu.
Lai gan Berlīne vairāk baidās no Marinas Lepenas uzvaras, Melenšons ir nopietns izaicinājums. Vācijas Zaļo deputāts Antons Hofreiters brīdināja, ka Melenšona prezidentūra varētu novest pie tā, ka Eiropas projekti tiek īstenoti bez Francijas. Tomēr francūžu centristu deputāts Frederiks Petī, kurš pārstāv Francijas pilsoņus Vācijā, uzskata, ka divpusējās saites ir pietiekami spēcīgas, lai pārdzīvotu "vēlēšanu negadījumu".
