Melnis kritizē Sprūda izvēlēto "Archer" haubiču iepirkumu, valdībai jālemj par tālāko virzību

Latvijas valdībai nākamnedēļ slēgtā sēdē būs jāizšķiras par tālāko rīcību saistībā ar jaunu artilērijas sistēmu iegādi – turpināt ceļu uz Zviedrijas "Archer" haubicēm vai mainīt kursu par labu citam risinājumam. To vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Latvijas armijai jau ir Austrijā iegādātas M109 pašgājējhaubices, taču tās ir lēnākas un šauj tikai apmēram 22 kilometru attālumā, tāpēc jau kādu laiku tiek meklēta jaudīgāka sistēma. Iepriekšējā aizsardzības ministra Andra Sprūda laikā priekšroka tika dota Zviedrijas "Archer" 8×8 sistēmām, un 2025. gada jūnijā ar Zviedriju parakstīta nodomu vēstule par 18 jaunu sistēmu piegādi. Šā gada janvārī ieceri konceptuāli atbalstīja arī valdība.

Jaunajam ministram radušās šaubas

Pašreizējais aizsardzības ministrs Raivis Melnis, kurš amatā stājies maija beigās, pauž, ka "Archer" bijis dārgākais no diviem piedāvājumiem un tā piegāde būtu jāgaida vairākus gadus, kas varētu kavēt bruņoto spēku attīstības plānus. Viņš uzsver, ka sistēma nebijusi vienīgā armijas atzītā alternatīva – testos par piemērotu atzīta arī Čehijas uzņēmuma "Excalibur Army" sistēma "Morana", kas bijusi lētāka.

Sprūds pārmetumus noraida, uzsverot, ka lēmums pieņemts, balstoties uz militāro ekspertu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) viedokli. Viņš atzīst, ka ciešāka sadarbība ar Zviedriju bijusi viens no argumentiem par labu "Archer", taču noliedz, ka NBS viedoklis būtu ignorēts.

Jautājumi bijuši arī bijušajai premjerei

Arī bijusī Ministru prezidente Evika Siliņa atzinusi, ka slēgtajās sēdēs ar Sprūdu notikušas plašas diskusijas par cenu un sistēmas piemērotību, ņemot vērā Ukrainas kara pieredzi, kas liek domāt par lielāka skaita lētāku sistēmu nozīmi. Vēlāk līdz viņai nonākusi informācija, ka NBS nostāja varētu bijusi atšķirīga no paziņotā.

Jautājumi arī par plānoto karavīru apmācību ar Zviedrijas pagaidu 6×6 sistēmām, kā arī par "Archer" nepieciešamo specifisko munīciju, kuras Latvijai trūkst. NBS atzinums par sistēmu izvēli ir slepens, tāpēc sabiedrība nevar pārbaudīt, kura sistēma patiesībā tika rekomendēta. Darījumu plānots finansēt no ES SAFE instrumenta, kam līgums jānoslēdz jau šogad.