Mežzinātnieks Jansons: zinātnei un mežsaimniecībai jāturpina sadarbība

Mežzinātņu doktors Jurģis Jansons, mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, “Delfi” publicētajā viedokļa rakstā komentē publisko uzmanību, kas pēdējā laikā pievērsta Latvijas Zinātņu akadēmijai (LZA), un apraksta meža zinātnes un mežsaimniecības sadarbību. Raksts atspoguļo autora personisko nostāju, kas var nesakrist ar portāla redakcijas viedokli.

Atbalsts akadēmijai un institūta neatkarībai

Jansons uzskata, ka akadēmiķi Ivars Kalviņš un Baiba Rivža publiskus uzbrukumus nav pelnījuši. Rivžas devumu viņš saista ar laiku, kad viņa bija zinātnes ministre: tad tapa spēkā esošais Zinātniskās darbības likums, kas “Silavai” nostiprināja neatkarīgas iestādes statusu. Pēc viņa teiktā, igauņiem meža institūta neatkarību saglabāt neizdevās. Pats Jansons 19 gadus vadījis “Silavu”, bet LZA dalībnieks nav.

Indrāni un mežu izciršana

Raksta nosaukumā izmantota atsauce uz Rūdolfa Blaumaņa lugu “Indrāni”. Autors norāda, ka cilvēku neapdzīvotā Latvijā meži aizņemtu ap 95% teritorijas, tāpēc apdzīvotā un apstrādātā zeme radusies, mežus izcērtot. Šobrīd meži aizņem vairāk nekā 50% valsts platības, bet pirmās brīvvalsts laikā – 27%. Aptuveni puse mežu ir publiski, otra puse – privāti. Privātajos mežos vismaz 60% ir auglīgie meža tipi, valsts mežos – 27%.

Pētījumu rezultāti

Jansons min, ka zinātnes un prakses sadarbības rezultātā 20–40 gadus vecās jaunaudzēs koksnes pieaugums ir par 30% lielāks nekā pirms 20 gadiem. Briestaudzēs, tas ir, mežos pirms galvenās cirtes, pēdējo 20 gadu laikā pieaugums nav mainījies vai pat samazinājies. Pētījumi, pēc viņa teiktā, liecina, ka vēlīnās kopšanas cirtes papildu koksnes un vērtības pienesumu nedod.

Raksta nobeigumā autors atsaucas uz starptautiskā izvērtējumā “Silavai” piešķirto augstāko vērtējumu (5, “outstanding”) par zinātnes ietekmi uz tautsaimniecību.