Militārais eksperts: Latvijai jāizskaidro, kāpēc tā joprojām pieļauj Krievijas graudu tranzītu
Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā komentēja lauksaimnieku protestu pret Krievijas graudu tranzītu caur Latviju. Viņaprāt, politiķiem sabiedrībai un Ukrainai jāsniedz skaidra atbilde, kāpēc no tranzīta nevar atteikties.
Latvijā notikusī lauksaimnieku protesta akcija “Asins graudiem nē!” aktualizējusi jautājumu, kāpēc valsts joprojām pieļauj Krievijas graudu pārvadāšanu caur savu teritoriju, vienlaikus atbalstot Ukrainu karā pret Krieviju. Situāciju televīzijas TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” komentēja Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Protesta nostāja
Akcijā piedalījās lauksaimniecības tehnika, un tās organizatori aicināja pārtraukt Krievijas graudu tranzītu. Dalībnieki uzsvēra, ka šī tirdzniecība palīdz finansēt Krievijas kara mašīnu.
Pretruna starp atbalstu un tranzītu
Slaidiņš norādīja uz pretrunu starp Latvijas palīdzību Ukrainai un pieļauto Krievijas graudu tranzītu. Pēc viņa teiktā, Latvijas iedzīvotāji ziedo līdzekļus Ukrainas karavīriem un arī valsts sniedz atbalstu, taču ukraiņiem ir grūti izskaidrot, kāpēc Latvija turpina pārvadāt Krievijas graudus.
Militārais eksperts uzskata, ka sabiedrībai un Ukrainai vajadzētu konkrētu politiķu atbildi par to, kāpēc no šāda tranzīta nav iespējams atteikties un kādi šķēršļi to kavē. Viņš pieļāva, ka lomu var spēlēt gan Eiropas, gan ASV nostāja, taču uzsvēra, ka skaidrojums ir nepieciešams.
Baltijas valstu pieredze
Salīdzinot Baltijas valstu pieeju, Slaidiņš minēja Igauniju, kur, pēc viņa teiktā, atteikšanās no šāda tranzīta panākta bez būtiskām sekām. Lietuvai savukārt šajā jautājumā radušās juridiskas problēmas, kas varētu beigties ar ievērojamām finansiālām saistībām.
Slaidiņš ironiski piebilda, ka Latvijā gandrīz ikviens liels jautājums pārvēršas sarežģītā procesā. Kā piemērus viņš minēja “airBaltic” un “Rail Baltica”, norādot, ka problēmas tiek sarežģītas, bet par pieņemtajiem lēmumiem atbildīgie bieži vien neatbild.
