Mirbahs: aizsardzībā jāpieņem riskantāki lēmumi un jādomā par kaujasspēju, ne tikai uzskaiti

NATO multinacionālās divīzijas štāba priekšnieka vietnieks Aivis Mirbahs aicina Latvijas sabiedrību padomāt, ko tā sagaida no saviem karavīriem: lai viņi uzskaitītu katru iztērēto eiro nevainojami vai lai spētu efektīvi pildīt uzdevumus kaujas laukā. Viņš uzsver, ka aizsardzības nozarē jāspēj pieņemt arī riskantākus lēmumus un jārēķinās ar neveiksmēm. Šo jautājumu Mirbahs aktualizēja, runājot par Latvijas aizsardzības sistēmas prioritātēm.

Risks un ātrums

„Karavīri nebaidās. Karavīri saprot, kāds ir risks, un pieņem attiecīgos lēmumus, lai šo risku mazinātu,” sacīja Mirbahs. Viņš atsaucās uz ASV ģenerāli Dvaitu Eizenhaueru, kurš pēc Otrā pasaules kara esot sapratis, ka aizsardzības ministrijai, industrijai un militārajām vienībām jāstrādā daudz ātrāk. Līdzīgu pieeju, pēc viņa teiktā, apraksta Kristiana Broses grāmata „Kill Chain”.

Mirbahs pieļāva, ka daļa projektu būs neveiksmīgi — no desmit astoņi vai deviņi — un ka, paātrinot iepirkumus, pieaugs korupcijas riski. Tās esot blakusparādības, bet citas izvēles nav.

Igaunijas piemērs

Viņš atgādināja nesen izskanējušo informāciju no Igaunijas, kur valsts kontrole konstatējusi, ka bruņotajiem spēkiem nav pierādījumu par iepirkumiem 1,3 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni puse no aizsardzības budžeta. Mirbahs gan teica, ka par kaimiņvalsts problēmām priecāties nevajadzētu, jo Latvijas un Igaunijas bruņotie spēki darbojas vienā korpusā. Viņš citēja Igaunijas bruņoto spēku komandiera jautājumu, vai no virsniekiem vēlas „parketa virsniekus”, kas skaita zeķes par katru eiro, vai tādus, kas cīnās kaujas laukā. Mirbahs piebilda, ka pats savulaik bijis iestādes vadītājs un administratīvi sodīts, tāpēc zina, cik sāpīgs var būt šāds process.

Struktūras pēc funkcijām

Mirbahs aicināja nesteigties ar jaunu vienību un centru veidošanu. Viņš atgādināja militāro principu, ka vienības seko funkcijām, bet funkcijas — mērķim, tāpēc vispirms jānosaka vēlamais rezultāts un jāpārbauda, vai to nevar panākt, pārstrukturējot esošo. Iepērkot ātri, nedrīkst nonākt situācijā, kurā iegādātās sistēmas nevar savienot kopā.

Viņaprāt, Latvijai nevajadzētu gaidīt ideālu struktūru, bet jaunās sistēmas jāievieš un jāpārbauda praksē, mācoties arī no Ukrainas pieredzes, pērkot tehnoloģijas no industrijas un ļaujot karavīriem ar tām trenēties.