Mirusi Lietuvas pirmā premjerministre Kazimira Prunskiene

Ceturtdien mūžībā devusies Kazimira Danutė Prunskienė, Lietuvas pirmā premjerministre pēc valstiskuma atjaunošanas un 1990. gada Neatkarības atjaunošanas akta parakstītāja. Viņas bijušie kolēģi Darius Kuolys un Vytenis Povilas Andriukaitis dalījās atmiņās par viņas ieguldījumu valsts veidošanā.

Prunskienė vadīja valdību, kurā bija tikai vīrieši – nevienas sievietes ministres. Andriukaitis viņu nodēvēja par ievērojamāko sievieti Lietuvas otrajā nacionālajā atmodā, salīdzinot ar Gabrielė Petkevičaitė-Bitė pirmajā atmodā. Kuolys atcerējās, ka pēc 1990. gada 11. marta izveidotajā kabinetā bija gan Sąjūdis līderis Romualdas Ozolas, gan komunistiskās partijas vadītājs Algirdas Brazauskas. Lai gan pati Prunskienė nāca no Sąjūdis, viņa valdīja demokrātiski, neuzspiežot savu gribu, bet mudinot uz diskusijām.

Viņas diplomātiskā tūre pa Rietumu galvaspilsētām 1990. gadā nesa iesauku “Dzintara lēdija” – pretstatu Margaretas Tečeres “Dzelzs lēdijai”. Prunskienė tikās ar ASV prezidentu Džordžu H. V. Bušu, Tečeri, Vācijas kancleri Helmutu Kolu un Francijas prezidentu Fransuā Miterānu. Viņa to darīja laikā, kad Lietuva vēl nebija starptautiski atzīta; Andriukaitis uzsvēra, ka tikai Moldova tūlīt pēc neatkarības deklarācijas atzina Lietuvu.

Padomju karaspēks joprojām atradās Lietuvā, nebija neatkarīga budžeta un nacionālās valūtas. Prunskienė saskārās ar milzīgu nenoteiktību. Kuolys viņu raksturoja kā rīcības un intelekta sievieti, kas spēj gan sapulcēt komandu, gan to vadīt. Pirms 1991. gada 13. janvāra asiņainajiem notikumiem viņa asarās atzinusi, ka nekas nav sasniegts un viņi ir nolemti. Nedaudz vēlāk viņa atkāpās no amata.

Vēlāk Prunskienė četrus gadus bija lauksaimniecības ministre un 2004. gada prezidenta vēlēšanās nedaudz zaudēja Valdasam Adamkusam. Viņa dibināja Sieviešu partiju – pirmo šāda veida partiju Lietuvā – un vēlāk vadīja Lietuvas Tautas partiju, 2009. gadā iestājoties par prokrieviskāku ārpolitiku. Abi bijušie kolēģi norādīja, ka tas nemazina viņas nopelnus, jo ģeopolitiskā situācija toreiz bija citāda. Kuolys aicināja godināt valsts veidotājus.

Prunskienes teiciens “Es būtu tanks svārkos” labi raksturo viņas enerģiju. Andriukaitis stāstīja, ka daudzviet enerģiskas sievietes dēvēja par “mūsu Prunskienēm”. Profesore Vanda Zaborskaitė savulaik pateicās Dievam, ka Prunskienė parādīja meitenēm – viņas var vadīt valsti, nevis tikai veikt mājas darbus.