NASA lidmašīna ar īpašām kamerām Islandē dzīs Saules aptumsumu
Trešdien NASA pētnieciska lidmašīna virs Islandes mēģinās notvert retas Saules aptumsuma ainas, lidojot Mēness ēnai pa priekšu, lai iegūtu unikālus datus par Saules koronu. Iegūtie attēli varētu palīdzēt izprast, kāpēc Saules ārējā atmosfēra ir simtiem reižu karstāka nekā tās virsma.
Trešdien pēc pusdienlaika divi NASA piloti no Keflavīkas lidostas Islandes rietumos paceļas gaisā ar pētniecisku lidmašīnu WB-57, kas balstīta uz vecā "English Electric Canberra" bumbvedēja konstrukcijas. Lidojot aptuveni 50 000 pēdu (15 000 metru) augstumā virs stratosfēras, apmēram 40 jūdžu (64 km) attālumā no Islandes krasta, komanda mēģinās "panākt" Mēness ēnu, kas pāri okeānam pārvietosies straujāk par 2000 jūdzēm stundā (3200 km/h).
Cilvēkiem uz zemes pilnīgais aptumsums ilgs aptuveni 2 minūtes un 18 sekundes, taču, lidojot ar ātrumu 460 jūdzes stundā pa aptumsuma trajektoriju, piloti varēs pagarināt novērošanas laiku līdz gandrīz trim minūtēm.
Kameras deguna daļā
Lidmašīnas deguna daļā slēptas četras kameras, kas katru sekundi uzņems desmitiem attēlu dažādos gaismas viļņu garumos. Mērķis ir notvert lielās plazmas lentveida izvirzījumus jeb protuberances, kā arī tā sauktās nanouzliesmas — magnētiskus sprādzienus, kas redzami tikai brīžos, kad Saules diska žilbinošā gaisma ir aizsegta.
Lai gan nosaukumā ir vārds "nano", šīs uzliesmas atbrīvo enerģiju, kas līdzvērtīga tūkstošiem atombumbu, un tās daļēji izskaidro vienu no Saules noslēpumiem — kāpēc tās ārējā atmosfēra jeb korona sasilst vairāk nekā līdz miljonam grādu Celsija, kamēr virsma ir tikai ap 6000 grādu.
Misijas galvenais pētnieks Dr. Amirs Kaspi no Southwest Research Institute norādīja, ka novērojumi no lidmašīnas ir izdevīgāki nekā no zemes, kur traucē mākoņi un atmosfēra, vai no kosmosa, kur ierobežots datu pārraides apjoms — šoreiz sagaidāmi terabaiti informācijas.
Vēsturiski mēģinājumi
Similāras misijas notikušas arī agrāk — 1923. gadā ASV flote sūtīja biplānus aptumsuma novērošanai, taču nesekmīgi, savukārt 1973. gadā zinātnieki pārliecināja izgriezt caurumus "Concorde" prototipa jumtā, ļaujot lidmašīnai virs Sahāras 74 minūtes lidot ar ēnai līdzīgu ātrumu.
Zinātnieki uzsver, ka izpratne par Saules procesiem palīdz labāk saprast kosmisko laikapstākļu ietekmi uz satelītiem, elektrotīkliem un sakariem uz Zemes.
