NATO gaisa aizsardzības solījums Baltijai: solījumi pret realitāti
NATO joprojām nav izpildījis pirms trim gadiem Vilņā doto solījumu par rotācijas kārtībā izvietotām pretgaisa aizsardzības sistēmām Baltijas valstīs. Eksperti norāda, ka galvenais šķērslis ir hronisks pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkums aliansē.
Neskatoties uz pozitīviem paziņojumiem par jaunu gaisa aizsardzības misiju Baltijas reģionā, NATO nav izpildījis pirms trim gadiem Vilņas samitā doto solījumu uzturēt rotācijas kārtībā izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas Baltijas valstīs, norāda amatpersonas un eksperti. Aizkavēšanos galvenokārt izraisa pretgaisa aizsardzības spēju trūkums visā Eiropā, jo daudzas sistēmas steidzami nepieciešamas arī Ukrainas atbalstam.
Lietuvas aizsardzības amatpersonas uzsver, ka jaunais misijas formāts ļautu NATO nepieciešamības gadījumā ātrāk izvietot pretgaisa aizsardzības resursus, izvairoties no ilgstošām politiskām diskusijām. 2023. gada NATO samitā Vilņā alianses līderi vienojās, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas Baltijas valstīs tiks izvietotas rotācijas principā – sistēmas paliks reģionā, bet dažādas dalībvalstis tās nodrošinās pēc kārtas. Gadu vēlāk toreizējais Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks sacīja, ka gatavošanās notiek: "Mēs apspriežam konkrētu pretgaisa aizsardzības sistēmu, tostarp Patriot sistēmu, izvietošanu Lietuvā. Tas notiks šogad." Tomēr šī apņemšanās nav materializējusies kā pastāvīgs risinājums. 2024. gadā Nīderlande uz 10 dienām izvietoja Patriot sistēmu Lietuvā, savukārt Itālija 2025. gadā veica īslaicīgu izvietošanu. Līdzīgas īslaicīgas izvietošanas notikušas arī Latvijā un Igaunijā.
Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Rimants Sinkevičs atzina, ka situācija ir sarežģītāka, nekā tiek publiski atzīts. "Klasificētos kanālos ir pieejama vairāk informācijas, un tā ne vienmēr ir nelabvēlīga Lietuvai. Ir pieejamas sistēmas – no sabiedrotajiem, nevis no Lietuvas," viņš teica. Komitejas priekšsēdētāja vietnieks Laurīns Kaščūns norādīja, ka pašreizējā realitāte neatbilst rotācijas modeļa cerībām: "Tas noteikti nav tas, ko mēs gaidījām no rotācijas modeļa."
Eksperti saka, ka galvenais šķērslis ir pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkums visā NATO. "Aliansē ir hronisks šo sistēmu trūkums," sacīja Tomass Jermalavičs, Starptautiskā drošības un aizsardzības centra Tallinā studiju vadītājs. "Ir bijuši skaitļi, kas liecina, ka aliansei ir tikai aptuveni 5% no spējām, kas nepieciešamas visas austrumu flotes aizsardzībai." Nesenajā NATO samitā Ankarā alianses līderi neatgriezās pie konkrētā rotācijas izvietošanas solījuma, bet apstiprināja plašākas pārmaiņas: gaisa patrulēšanas misijas Baltijā nomaiņu pret gaisa aizsardzības misiju.
Pašreizējais Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns sacīja, ka jaunā pieeja dos NATO Augstākajam sabiedroto spēku komandierim Eiropā lielāku elastību pārvietot spējas tur, kur tās visvairāk nepieciešamas, bez ilgstošām politiskām sarunām. "Tas ļauj NATO Augstākajam sabiedroto spēku komandierim Eiropā pārvietot un pielāgot plānus, pārvietojot spējas tur, kur tās visvairāk nepieciešamas, izvairoties no politiskām debatēm, kas dažkārt rodas," viņš teica. Kaščūns tomēr norādīja, ka galvenā problēma joprojām ir pieejamo sistēmu trūkums: "Lai kaut ko organizētu, ir jābūt, ko organizēt. Fiziskais pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkums ir lielākais izaicinājums."
Jermalavičs sacīja, ka pāreja no gaisa patrulēšanas uz gaisa aizsardzību pašlaik jāuztver galvenokārt kā politisks signāls sabiedrotajiem, ka Baltijas reģions ir prioritāte. "Tas ir signāls sabiedrotajiem, ka šis ir viens no prioritārajiem reģioniem, kam jāpievērš lielāka uzmanība, pieņemot saistības un piešķirot resursus," viņš teica. Eksperts arī norādīja uz atšķirībām Baltijas valstu pieejā: Igaunijas amatpersonas vairāk koncentrējas uz iznīcinātāju pilotu iesaistes noteikumu un operacionālo procedūru izmaiņām, nevis uz jauno misijas statusu.
Ministrs Kauns atzina, ka Lietuva saskaras ar lieliem izaicinājumiem, stiprinot savu pretgaisa aizsardzību. "Mēs sacenšamies ar laiku, cenšoties paātrināt procesus un pēc iespējas ātrāk iegūt radaru sistēmas, kinētiskās spējas, pretdrone risinājumus un dronu spējas," viņš teica. Lietuva šogad pretgaisa aizsardzības stiprināšanai atvēlējusi papildu 800 miljonus eiro. Tomēr Kaščūns sacīja, ka pašreizējie plāni ir nepietiekami: "Izveidotais plāns ir ļoti fragmentēts un tikai daļēji risina problēmu. Pēc mūsu aprēķiniem, līdz 2035. gadam pretgaisa aizsardzības spējām būs nepieciešami aptuveni 5 miljardi eiro." Lietuvas valdības programma prioritizē militārās un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, savukārt Kauns sacīja, ka plāni ietver arī aizsardzības uzlabošanu pret gaisa uzbrukumiem lielākajām pilsētām.
