NATO StratCom vadītājs: prokremliski noskaņoto Latvijā varētu būt vairāk nekā desmitā daļa

Sociālajos tīklos vērojama pastiprināta Krievijai labvēlīgu naratīvu izplatība, brīdina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) vadītājs Jānis Sārts. Pēc viņa vārdiem, šie mēģinājumi aktivizēt un normalizēt prokremliskos vēstījumus atsākušies, lai gan pirmajos gados pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tie bija mazinājušies, jo cilvēki apzinājās iespējamās sekas.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda, ka lielākā daļa Krievijas interesēm atbilstošu ierakstu sociālajos medijos nāk nevis no reāliem lietotājiem, bet no koordinētiem vai automatizētiem kontiem, tā sauktajiem botiem. Pēc SAB skaidrojuma, šādi Krievija mēģina radīt maldīgu iespaidu par plašu sabiedrības atbalstu tās politikai un tas ir viens no elementiem hibrīdajās darbībās pret Latviju un citām ES un NATO valstīm.

Aptaujas neatspoguļo precīzu Krievijai lojālo iedzīvotāju, tā sauktos "ždunus", īpatsvaru, jo cilvēki izvairās atbildēt uz jautājumiem par valodu vai atbildību par karu Ukrainā. Sārts piesardzīgi lēš, ka no visiem Latvijas iedzīvotājiem prokremliski noskaņoto varētu būt vairāk par 10%.

Viņš uzsver, ka arī Saeimas vēlēšanu rezultāti šo īpatsvaru atspoguļo tikai daļēji, jo vēlētāju izvēli ietekmē daudzi faktori. Turklāt Krievijas atbalstītāji dalāmi divās grupās — tie, kas vienkārši piekrīt Krievijas vēstījumiem, un tie, kas ir gatavi aktīvi rīkoties. Pēc Sārta teiktā, aktīvai rīcībai gatavo ir daudz mazāk, un Krievijas mēģinājumi šo grupu paplašināt lielā mērā nav guvuši panākumus.

Valsts drošības dienests informē, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākti 70 kriminālprocesi par Krievijas kara noziegumu publisku slavināšanu vai attaisnošanu, kā arī naida kurināšanu pret latviešiem vai ukraiņiem. Dienests regulāri veic preventīvas pārrunas ar personām, kas internetā vai publiskajā telpā atbalsta Krieviju — līdz šim tādas notikušas ar aptuveni divus tūkstošus cilvēku. VDD atzīmē, ka vairākos gadījumos par spiegošanu Krievijas labā aizturētās personas iesaistījušās tieši prokremliskās orientācijas dēļ.

Salīdzinot ar citu Eiropas valstu dienestu darbu šajā jomā, Sārts Latvijas iestāžu sniegumu vērtē kā vidēju — ne labāko, ne vājāko.