Normalizējot normālu: atgriešanās pie vienkāršas dzīves

Mirjam Mõttus savā komentārā novērojusi, ka sabiedrībā pamazām nostiprinās kustība uz vienkāršāku un „normālāku” dzīvi – tādu, kāda tā bija pirms sociālo mediju un digitālā laikmeta straujās izaugsmes.

Viens no piemēriem ir Keiti Lippas viedoklis Delfi, kurā viņa aicina vecākus būt normāliem, nevis mākslīgi plānot „kvalitatīvu laiku” ar bērniem. Mõttus atsaucas arī uz savu vīramāti, kura dārza darbos iesaista mazmazbērnu – bērns sēž starp burkānu un kartupeļu rindām un nopietni piedalās procesā.

Kāds veiksmīgs uzņēmējs paziņojis, ka pārtiku nedrīkst izmest tikai derīguma termiņa dēļ, jo tā bieži vien ir lietojama vēl vairākas dienas. Mõttus norāda, ka igauņi pārtikas izšķērdēšanā ir Eiropas vidējā līmenī, taču atgādinājums par pārtikas cienīšanu būtu ļoti vajadzīgs.

Sociālajos tīklos arvien biežāk parādās ieraksti par mierīgu dzīvi – saullēkts bez īpaša notikuma, veca māja ar dūmiem no skursteņa, slavējot pirts priekus. Mõttus raksta arī par jauno globālo tendenci „soft hosting” – viesošanos bez lielas sagatavošanās, kad cilvēki vienkārši sanāk kopā, lai būtu kopā.

Tā atgādina par 1990. gadu normu, kad paziņas pēkšņi ieradās ciemos bez brīdinājuma. Sākotnējais apmulsums ātri pārgāja, un saimnieki, nokratījuši darba drēbes, priecīgi sveica viesus. Šādas tikšanās notika dabiski un sagādāja prieku.

Mõttus pievēršas arī dabas nozīmei garīgajai veselībai. The Guardian regulāri publicē stāstus par meža ietekmi uz psihisko labsajūtu. Viņa iesaka Igaunijas Sociālo lietu ministrijai, kas meklē jaunus veidus garīgās veselības atbalstam ar 2 miljonu eiro budžetu, vienkārši sūtīt cilvēkus mežā – tas ir bez maksas un efektīvi.

Raksta autore secina, ka normāls dzīvesveids tagad tiek pasniegts kā jaunums, lai gan tas ir bijis dabisks tūkstošiem gadu. Viņa aicina atgūt spēju vienkārši būt kopā ar bērniem, cienīt pārtiku un pavadīt laiku dabā.