NYT atklāj, kā Krievija iegūst Japānas tehnoloģijas ieročiem: slepena GRU vienība, Aeroflot aizsegs un kravu maršruts caur Šrilanku
Krievijas ieročos regulāri tiek atrastas Japānas ražotās detaļas. The New York Times izmeklēšana atklāj, ka par tehnoloģiju iegādi Japānā atbildīga ir GRU 20. direktorāta slepenā vienība, kuru vada Maksims Filčenkovs, kurš darbojas zem Aeroflot Tokijas biroja darbinieka aizsega.
The New York Times, atsaucoties uz piecu Rietumu izlūkdienestu amatpersonu sniegto informāciju, atklāj, ka Krievijas militārā izlūkdienesta GRU slepenā 20. direktorāta vienība ir atbildīga par Japānas divējāda lietojuma tehnoloģiju iegādi. Šo operāciju Tokijā vada 49 gadus vecais Maksims Filčenkovs, kurš kopš 2024. gada februāra darbojas kā Aeroflot darbinieks.
Neatkarīgais Krievijas izmeklēšanas medijs The Insider apstiprina, ka Filčenkovs ir karjeras GRU virsnieks. Viņš reiz bija reģistrēts Militārās diplomātijas akadēmijas kopmītnē, tajā pašā adresē, kur kādreiz dzīvoja Anatolijs Čepiga, kas ar pseidonīmu Ruslans Boširovs tiek apsūdzēts par bijušā GRU pulkveža Sergeja Skripaļa saindēšanu. Filčenkova automašīna regulāri novietota pie GRU štāba. Cits neatkarīgais medijs Agentstvo norāda uz iespējamām Filčenkova saitēm ar izlūkdienestu, pamatojoties uz nopludinātu datu analīzi. Viņš kopš vismaz 2015. gada ir reģistrēts kā Aeroflot darbinieks.
GRU virsnieki kopš Padomju laikiem izmantojuši Aeroflot darbavietas par aizsegu. Aviokompānijas Tokijas birojs atrodas desmit minūšu gājienā no Japānas Nacionālās policijas aģentūras, kas izmeklē spiegošanu. Lai gan Aeroflot Japānā nav pakļauts sankcijām, tā darbība faktiski ir apturēta – uzņēmums nevar iegūt nepieciešamās detaļas un pakalpojumus. Tomēr šie ierobežojumi neattiecas uz Aeroflot oficiālajiem partneriem.
Viens no tiem, Proco Air, sevi dēvē par "tiltu starp Japānu un Krieviju". Uzņēmums rezervē kravas vietas lidojumiem uz valstīm, kurās Aeroflot joprojām darbojas – Uzbekistānu un Šrilanku, un pēc tam Aeroflot pārvadā kravas tālāk uz Krieviju. Uz papīra šajā shēmā nav nekā nelikumīga. Proco Air īpašnieks Takehiko Miki apgalvoja, ka satika Filčenkovu ap 2018. gadu, bet sāka ar viņu sadarboties tikai 2024. gadā. Miki noliedza, ka zinājis par partnera saitēm ar GRU, un apgalvoja, ka nav palīdzējis transportēt aizliegtās preces. Tomēr 2025. gadā Miki vērsās pie biznesa partnera Ķīnā, kuru viņam iepazīstināja Filčenkovs, un lūdza palīdzību aizliegtu kravu nogādāšanā Krievijā.
Miki apgalvo, ka Proco Air piegādā tikai medicīnas iekārtas un kosmētiku. Kā pierādījumu viņš uzrādīja gaisa pavadzīmi, bet mēģināja ar pildspalvu aizkrāsot piegādes ķēdes uzņēmumu nosaukumus. Tomēr dokuments joprojām atklāja, ka iekārtu saņēmējs ir Krievijas farmācijas uzņēmums R-Pharm. Tā dibinātājs Aleksejs Repiks aprakstīts kā Vladimira Putina meitas draugs un ir palīdzējis Krievijas varasiestādēm apiet sankcijas. R-Pharm nav pakļauts sankcijām.
Ukraina vairākkārt brīdinājusi Japānu par Japānas tehnoloģiju kontrabandu uz Krieviju. Tikai 2025. gada aprīlī tā nosūtīja vismaz astoņas oficiālās diplomātiskās vēstules Japānas Ārlietu ministrijai, pierādot, ka Japānas lielāko uzņēmumu – NEC, Panasonic, Toshiba u.c. – komponentes nonāk Krievijas ieročos. Visi uzņēmumi noliedza pārkāpumus un apgalvoja, ka ievēro sankcijas. Rietumu valdības arī brīdinājušas Tokiju par GRU centieniem iegūt Japānas tehnoloģijas. Japānas valdība reaģējusi lēni, daļēji tāpēc, ka valstī nav ārvalstu izlūkdienesta – tāds tiek veidots tikai tagad.
NYT žurnālisti 2026. gada sākumā trīs reizes apmeklēja Aeroflot biroju Tokijā. Ieeja atgādināja cietuma kameras durvis. Viņi nekad nespēja sastapt Filčenkovu; birojā bija tikai pusmūža sieviete ar pareizticīgo krustu, kura pēc īsas telefonsarunas krievu valodā paziņoja, ka Filčenkovs nevēlas runāt.
