“Ogres piens” sader uz datiem un govju labsajūtu
SIA “Ogres piens” veido darbību uz datiem, tehnoloģijām un dzīvnieku komfortu, lai noturētos piena tirgus svārstībās. Uzņēmums veic finanšu analīzi, fiksē izejvielu cenas un ievieš inovācijas, kas palielina izslaukumu.
Lauksaimniecības un piena nozare saskaras ar globālām cenu svārstībām, laikapstākļu nenoteiktību un augstām izmaksām. SIA “Ogres piens” šo spiedienu cenšas mazināt ar datos balstītu saimniekošanu.
Finanšu uzskaite un iepirkumu plānošana
Ražošanas daļas vadītājs Nils Bergmanis norāda, ka paļaušanās uz intuīciju vairs nav pieņemama. Uzņēmums analizē rezultātus, lai atrastu neefektīvās jomas. Finanšu direktore Egija Boka-Beķere piebilst, ka dati ļauj laikus pamanīt problēmas dzīvnieku veselībā un finansēs.
Uzmanība tiek pievērsta katra piena kilograma ietekmei uz ieņēmumiem. Pat viena kilograma izmaiņas dienā no vienas govs desmitos un simtos tūkstošu mērogā maina uzņēmuma bilanci. Katru mēnesi tiek vērtēta barības un piena pašizmaksa, kā arī veidotas prognozes nākamajam periodam.
Izejvielu iepirkumā uzņēmums parasti fiksē 50–70% cenu nākotnes piegādēm, bet pārējo iepērk tūlītējos darījumos. Bergmanis skaidro, ka tas ļauj saglabāt prognozējamu pašizmaksu un iekšējo stabilitāti.
Barība un ekspertu atbalsts
Saimniecībā izmanto intensīvo ražošanas modeli. Aptuveni 50–55% barības tiek saražoti pašu spēkiem, pārējo iepērk. Graudus izdevīgāk pirkt, nevis audzēt, bet milti un rapsis nāk no Latvijas, soja – no tālākiem reģioniem.
No 12 skābbarības bedrēm regulāri ņem analīzes, lai izveidotu optimālu barības maisījumu. Fermentācijas procesam ir liela nozīme piena garšā. Uzņēmums sadarbojas ar Spānijas konsultantu, kurš četras reizes gadā apmeklē fermu; katru dienu viņam tiek nosūtīti izslaukuma dati.
Tehnoloģijas dzīvnieku komfortam
Novietnēs ir termosensori un ventilatori, kas automātiski regulē mikroklimatu. Pat ārā esot -30 grādiem, kūtī saglabājusies temperatūra ap +2 grādiem. Jaunie matrači un masāžas birstes govīm uzlabo pašsajūtu, un ražīgajām grupām izslaukums pieaudzis par diviem kilogramiem dienā – mēnesī tie ir aptuveni 30 papildu tonnas piena. Sākotnēji ieklātas 110 guļvietas, un investīciju plānots paplašināt.
Videi draudzīgāka saimniekošana ietver šķidrmēslu iestrādi augsnē pa cauruļvadiem, samazinot dīzeļdegvielas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Selekcija un nozares sadarbība
Selekcijā izmanto biomateriālu, lai iegūtu pēcnācējus ar augstu piena ražību. Vājākām govīm izmanto gaļas šķirnes biomateriālu. Jaunās telītes testē genomā, un aptuveni 30% dzīvnieku, kas neatbilst standartiem, tiek eksportēti, piemēram, uz Turciju.
Uzņēmums rīko seminārus un aicina nozari būt atvērtākai zināšanu apmaiņai. Vadība uzskata, ka sadarbība stiprina visu Latvijas piena ražotāju konkurētspēju.
