Panamas kanāls no oktobra vēl vairāk samazinās kuģu satiksmi sausuma dēļ
El Ninjo izraisītā sausuma dēļ Panamas kanāls no oktobra ļaus caurbraukt vidēji 29,5 kuģiem dienā — par 18% mazāk nekā augustā. Tas var vēl vairāk sadārdzināt un aizkavēt globālo jūras transportu.
Panamas kanāla vadība plāno kārtējo reizi ierobežot kuģu caurbraukšanu, jo El Ninjo klimatiskās parādības izraisītais sausums turpina pasliktināties. Saskaņā ar Panamas parlamentam iesniegto plānu, no oktobra dienā tiks laisti cauri vidēji 29,5 kuģi — par 18% mazāk nekā augusta rādītājs, kas bija 36 kuģi dienā. Jau septembrī iestādes samazināja atļauto skaitu no 36 līdz 32 kuģiem tieši sausuma dēļ.
Panamas kanāls nodrošina apmēram 5% no pasaules jūras tirdzniecības un apkalpo aptuveni 40% ASV konteineru pārvadājumu, būdams populārs starp uzņēmumiem, kas tirgojas starp Ķīnu, Āziju un ASV, jo parasti samazina izmaksas un pārvadājumu laiku.
Situāciju sarežģī arī ASV un Izraēlas karš pret Irānu, kas traucējis kuģošanu caur Hormuzas šaurumu un radījis papildu izmaksas kuģniecības uzņēmumiem, kuri izmanto Panamas kanālu. Augustā, kad kuģi gaidīja rindā līdz 10 dienām, viens konteinerkuģis, kā ziņots, samaksājis aptuveni 4 miljonus ASV dolāru, lai izietu ārpus rindas — izmantojot ikdienas izsoli, kurā kuģu īpašnieki var piedāvāt lielāku maksu par ātrāku caurbraukšanu.
Ierobežojumi var vēl pastiprināties, jo El Ninjo maksimumu sasniegs vēlāk šogad un, kā prognozēts, būs spēcīgākais pēdējo četru desmitgažu laikā. 82 kilometrus garais kanāls, kas savieno Karību jūru ar Klusā okeāna, darbībai izmanto saldūdeni no upēm, kas ieplūst Gatunas ezerā, taču septembrī lietus daudzums bijis mazāks nekā prognozēts.
Ja ezera ūdens līmenis kļūst nedrošs lielāko kuģu caurbraukšanai, Panamas Kanāla iestāde ievieš ierobežojumus drošības un ūdens resursu saglabāšanas nolūkos. 2023. gadā līdzīga situācija spieda samazināt caurbraukšanu no 38 līdz 22 kuģiem dienā, radot kuģu sastrēgumu un liekot uzņēmumiem meklēt alternatīvus maršrutus.
El Ninjo smagi skāris arī Centrālameriku un Dienvidamerikas ziemeļu daļu, kur deviņas valstis piedzīvojušas karstāko jūnija-augusta periodu vēsturē. Kopumā 52 valstis visos kontinentos šogad reģistrējušas sezonas temperatūras rekordus.
