Pārvedot pacientu uz citu slimnīcu, par gultasdienām var iekasēt maksu no jauna
Igaunijas Veselības kase norāda uz problēmu — pārceļot pacientu ārstēšanās turpināšanai citā slimnīcā, jaunā iestāde sāk gultasdienu skaitīšanu no nulles un var atkal iekasēt maksu par desmit dienām. Sociālo lietu ministrija atzīst, ka noteikumi šajā jautājumā jāprecizē.
Igaunijā spēkā esošais Veselības apdrošināšanas likums nosaka, ka slimnīcai no apdrošinātā pacienta drīkst iekasēt maksu par uzturēšanos stacionārā, taču ne vairāk kā par desmit kalendārajām dienām viena saslimšanas gadījuma ietvaros. Praksē tomēr izveidojusies situācija, kad šis noteikums netiek piemērots vienoti.
Ja pacients vispirms ārstējas vienā slimnīcā, bet pēc tam tiek pārvests uz citu iestādi — piemēram, tuvāk dzīvesvietai — tā paša saslimšanas turpinātai ārstēšanai, otrā slimnīca gultasdienu uzskaiti sāk no jauna. Tas nozīmē, ka pacientam var nākties atkal maksāt par līdz pat desmit dienām, lai gan ārstēšanās process no viņa skatpunkta ir vienots un nepārtraukts.
Kases vadītāja vēršas pie ministra
Veselības kases vadītāja Sijri Lahe par šo problēmu vērsusies pie sociālo lietu ministres Karmenas Jollere. Viņa skaidroja, ka jēdzienu "viens saslimšanas gadījums" slimnīcas un pacienti var interpretēt atšķirīgi, turklāt starp ārstniecības iestādēm nepastāv vienota sistēma, kas ļautu pārbaudīt vai apmainīties informāciju par to, vai un cik lielā apmērā pacients jau samaksājis par gultasdienām iepriekšējā slimnīcā. Katra slimnīca izmanto savu informācijas sistēmu, un dati par gultasdienu maksājumiem netiek nodoti valsts kopējā Veselības portālā.
Lahe salīdzinājumam minēja ārsta-speciālista pieņemšanas maksu, ko likums neļauj iekasēt atkārtoti, ja pacients tiek pieņemts atkārtoti tā paša pakalpojuma ietvaros. Viņasprāt, atkārtota maksas iekasēšana par gultasdienām pacientiem var likties netaisnīga un radīt neskaidrības.
Ministrija atzīst problēmu
Sociālo lietu ministrijas veselības tīkla vadītāja Heli Paluste norādīja, ka no pacienta skatpunkta tas patiešām ir viens nepārtraukts ārstēšanās process, tāpēc atkārtota maksas piemērošana rada jautājumus. Atšķirībā no ārsta pieņemšanas maksas, kur likumā ir paredzēti konkrēti izņēmumi, gultasdienu maksai šāda izņēmuma starp slimnīcām nav — katra slimnīca ir patstāvīga iestāde, un no jaunās iestādes skatpunkta pārvešana nozīmē jaunu hospitalizācijas gadījumu. Arī Veselības kase katras slimnīcas ārstēšanas gadījumus izskata un apmaksā atsevišķi, saskaņā ar līgumiem ar attiecīgajām iestādēm.
Palustes ieskatā Veselības kases norādītā problēma no pacienta viedokļa ir pamatota. Tā kā spēkā esošais likums neparedz skaidru saslimšanas gadījuma definīciju dažādu slimnīcu kontekstā, viņa uzskata, ka nepieciešams pārrunāt gultasdienu maksas iekasēšanas praksi ar slimnīcām un Veselības kasi, lai precizētu noteikumus un nodrošinātu pacientiem saprotamu un taisnīgu pašfinansējuma daļas aprēķinu.
