Pašvaldības masveidā atsakās no valsts īres mājokļu programmas speciālistiem
No 14 pašvaldībām, kas sākotnēji plānoja piedalīties valsts īres mājokļu programmā speciālistu piesaistei, 13 no tās izstājušās, norādot uz augstajām izmaksām un ilgtermiņa finanšu riskiem. Pašvaldības uzskata, ka izdevīgāk problēmu risinātu privāto investoru piesaiste.
Valsts programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” nonākusi strupceļā – no 14 pašvaldībām, kas sākotnēji izteica gatavību tajā iesaistīties, 13 dalību pārtraukušas. Par to vēsta 360TV Ziņas.
Programma bija paredzēta, lai palīdzētu pašvaldībām būvēt jaunus īres mājokļus un tādējādi risinātu piemērotu mājokļu trūkumu, kas apgrūtina speciālistu piesaisti reģionos. Tomēr vietvaras uzskata, ka programmas nosacījumi ir pārāk dārgi un riskanti.
Aizkraukles un Kuldīgas piemēri
Aizkraukles novadā, kur jauni īres mājokļi ir akūti nepieciešami, pašvaldība tomēr izlēmusi izstāties. Novada domes izpilddirektors Uldis Riekstiņš skaidro, ka plānotajām divām ēkām ar 48 dzīvokļiem pašvaldības līdzmaksājums 25 gadu periodā būtu ap 250 tūkstošiem eiro gadā, kas pēc šī laika atbilstu viena trīsistabu dzīvokļa iegādei par 130 tūkstošiem eiro. Trīsistabu dzīvokļa īre pārsniegtu 500 eiro mēnesī plus komunālie maksājumi, kas reģionam esot pārāk augsts slogs, turklāt intereses par šādu cenu Aizkrauklē neesot bijis.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska norāda, ka 25 gadu saistības nozīmīgi ietekmētu budžetu, bet nesen noslēgtais līgums par sociālās mājas būvniecību parādot, ka to iespējams izdarīt lētāk. Turklāt pēdējos divos gados Kuldīgā daudzdzīvokļu māju būvniecībā iesaistījušies privāti uzņēmēji.
Kritika par procesu
Arī Alūksnes novads izstājies, uzskatot būvniecības izmaksas par pārāk augstām. Novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers uzsver, ka situāciju varētu uzlabot, ja pašvaldībām ļautu vairāk iesaistīties darba uzdevuma sagatavošanā un dalīt būvniecību pa atsevišķām teritoriālām lotēm.
Adlers programmas gaitu salīdzina ar “Rail Baltica” procesu, kur vienošanās panākta sākotnēji, bet vēlāk atklājušās neskaidras izmaksas, saistības un inflācijas ietekme.
Lai gan piemērotu mājokļu trūkums reģionos joprojām ir aktuāls, pašvaldības uzskata, ka efektīvāk to varētu risināt, piesaistot privātos investorus.
