Pēc darba universitātē pamešanas sieviete sastopas ar aizdomīgām atsauksmēm darba intervijās

Lasītāja Krista (vārds mainīts) vērsusies pie LA.LV ar stāstu par pieredzi, kas radusies pēc darba attiecību izbeigšanas kādā no Latvijas lielākajām universitātēm. Deviņu mēnešu laikā, viņasprāt, darba vide bijusi toksiska – departamenta direktore regulāri dalījusies tenkās par universitātes zināmiem cilvēkiem, un darbā valdījusi tā dēvētā "mobinga siena". Situācija novedusi pie tā, ka Krista sākusi lietot medikamentus, un galu galā darba attiecības izbeigtas vienošanās ceļā.

Pēc aiziešanas Krista sākusi jaunu darba meklēšanu, taču vairākās intervijās radusies sajūta, ka darba devēji jau iepriekš ieguvuši informāciju par viņu no bijušās direktores. Vienā gadījumā personāla vadītāja jau intervijas sākumā pieprasījusi paskaidrot, ko sieviete universitātē esot "sastrādājusi". Krista uzsver, ka nevienai no potenciālajām darbavietām nav devusi piekrišanu sazināties ar bijušo vadītāju, un neviena viņai neprasīja norādīt rekomendācijas sniedzēju. Savukārt iepriekšējā, ilggadējā darbavietā strādātais laiks un tur gūtā pieredze interesi neesot raisījusi.

Ko saka Datu valsts inspekcija

LA.LV vērsās Datu valsts inspekcijā (DVI), lai noskaidrotu, kā šādās situācijās aizsargājami kandidātu personas dati. Iestāde skaidro, ka pati sazināšanās ar iepriekšējo darba devēju nav aizliegta – darba devējam var būt pamatotas intereses pārliecināties par CV norādīto faktu patiesumu. Tomēr jānošķir faktu pārbaude no plašākas informācijas vākšanas, un pēdējai nepieciešams tiesisks pamats, kā arī jāievēro datu minimizācijas princips. Iepriekšējās darbavietas norādīšana CV automātiski nenozīmē piekrišanu atsauksmes iegūšanai, un laba prakse ir kandidātu par šādu nodomu informēt iepriekš.

DVI norāda, ka aizdomas vien nav pierādījums – tas, ka intervijā uzdoti konkrēti jautājumi, pats par sevi nepierāda kontaktēšanos ar bijušo vadītāju. Ja informācija nodota tikai telefoniski, pierādīt sarunas saturu praksē var būt ļoti grūti. Ja rodas aizdomas par nepatiesas vai reputāciju graujošas informācijas izplatīšanu, kas neietilpst datu aizsardzības jomā, jautājums risināms civiltiesiskā ceļā.

Krista uzsver, ka darba laikā viņai nav bijis disciplinārpārkāpumu. Viņa aicina vairāk runāt arī par mobingu darba vietās, norādot, ka pēc viņas pieredzes toksiskumu kā vadības metodi izmanto tikai vāji un neprofesionāli vadītāji.