Pelēm vakcinācija pasargāja imūnsistēmu no ilgstošiem bojājumiem pēc vīrusinfekcijas
Barselonas Pompeu Fabra universitātes zinātnieki novēroja, ka pēc akūtas vīrusinfekcijas pelēm ilgstoši bija traucēta imūnā aizsardzība, bet iepriekš vakcinētiem dzīvniekiem šādu problēmu nebija. Pētījums veikts uz pelēm, un tas vēl neliecina, ka tāds pats efekts ir cilvēkiem.
Pompeu Fabra universitātes (UPF) Infekciju bioloģijas laboratorijas pētnieki secinājuši, ka pelēm, kas pārslimojušas akūtu vīrusinfekciju, imūnsistēma var palikt novājināta arī pēc tam, kad vīruss jau ir uzveikts. Savukārt dzīvniekiem, kas pirms inficēšanās bija vakcinēti, šādu seku nebija. Rezultāti publicēti žurnālā Cell Death & Disease un liek no jauna aplūkot vakcīnu ieguvumus, taču tie iegūti dzīvnieku modelī un neapliecina, ka cilvēkiem notiek tas pats.
Ko atklāja pētījumā
Vairumā gadījumu tādas vīrusu slimības kā saaukstēšanās vai kuņģa vīrusi uzskata par pārejošām: kad simptomi izzūd, atveseļošanos uzskata par pilnīgu. Zinātnieki pārbaudīja, vai imūnsistēma tiešām atgūstas pilnībā. Izrādījās, ka vīrusa likvidēšana ne vienmēr atjauno normālu imūno darbību.
Sekas tika saistītas ar liesas izmaiņām. Liesa ir orgāns, kam ir svarīga loma imūnās aizsardzības koordinēšanā. Cīņas ar vīrusu laikā tajā izveidojās fibroze — rētaudiem līdzīgu audu uzkrāšanās — un tika izjaukts imūno šūnu izvietojums. Tas traucēja šūnu mijiedarbību, kas nepieciešama T šūnu aktivizēšanai. T šūnas ir būtiskas adaptīvajai imunitātei, jo palīdz atpazīt un iznīcināt inficētās šūnas. Tāpēc peles sliktāk reaģēja uz jauniem izaicinājumiem.
Pētījuma vadītājs Andreass Mejerhanss, ICREA pētniecības profesors UPF, norāda, ka akūtu vīrusinfekciju bieži uzskata par nelielu un īslaicīgu notikumu, taču tas var novērtēt par zemu sekas, kas nav uzreiz redzamas. Pētījuma pirmā autore Paula Cebojada Rika uzsver, ka infekciju var kontrolēt, bet tas nenozīmē pilnīgu atveseļošanos.
Vakcinācijas ietekme
Peles, kas tika vakcinētas pirms inficēšanās, neizveidoja ne liesas bojājumus, ne imūnās disfunkcijas. To liesas saglabāja normālu uzbūvi, bet T šūnas darbojās līdzīgi kā pelēm, kas nekad nebija inficētas. Pēc pētnieku domām, vakcinācija ne tikai pasargāja no slimības, bet arī saglabāja spēju reaģēt uz nākotnes imūnajiem izaicinājumiem.
Nozīme sabiedrības veselībā
Pētnieki norāda, ka tēmas aktualitāti pastiprina apstāklis, ka vakcinācijas politiku un infekcijas slimību profilaksi arvien vairāk ietekmē politiski lēmumi. Viņi uzsver zinātnisko pierādījumu nozīmi un vērš uzmanību uz to, ka vakcīnu plašākie ieguvumi būtu jāskaidro sabiedrībai. Mejerhanss atzīst, ka vakcīnas sniedz būtisku labumu veselībai par samērā zemām izmaksām sabiedrībai.
