Pētījums: arginīna trūkums var traucēt imūnsistēmai atpazīt vēzi un vīrusus
Rokfellera universitātes zinātnieki pelēm konstatējuši, ka aminoskābes arginīna trūkums mazina imūnsistēmai svarīga proteīna veidošanos, bet papildu arginīns mazināja resnās zarnas vēža audzēju skaitu un vīrusu infekciju smagumu. Rezultāti jāpārbauda cilvēkiem.
Ņujorkas Rokfellera universitātes pētnieki publicējuši zinātniskajā žurnālā Cell rezultātus, kas liecina: aminoskābes arginīna trūkums organismā var traucēt imūnsistēmas spēju atpazīt vēža šūnas un vīrusu inficētas šūnas. Eksperimentos ar pelēm papildu arginīna uzņemšana samazināja resnās zarnas vēža audzēju veidošanos un mazināja gripas un SARS-CoV-2 (vīrusa, kas izraisa Covid-19) izraisītās infekcijas smagumu. Pētījums ir agrīnā stadijā, un tā rezultāti vēl jāapstiprina pētījumos ar cilvēkiem.
Arginīns ir aminoskābe, ko organisms ražo pats un uzņem arī ar olbaltumvielām bagātu pārtiku. Zināms, ka tā līmenis ir neparasti zems vairākās slimībās, tostarp resnās zarnas vēzī, taču nebija skaidrs, kā šis trūkums ietekmē organisma aizsardzību.
Kā darbojas mehānisms
Pētījumu vadīja Sohails Tavazoi, Rokfellera universitātes Sistēmu vēža bioloģijas laboratorijas vadītājs. Pirmā autore ir pēcdoktorante Ciušuana Vu. Viņa laboratorijas šūnu kultūrās konstatēja 414 proteīnus, kuru daudzums arginīna trūkuma apstākļos nenormāli samazinājās. Starp tiem bija trīs HLA ģimenes gēni, kas nosaka MHC-I proteīnu veidošanos. Šie proteīni uz šūnu virsmas parāda T šūnām (imūnsistēmas šūnām) nelielus proteīnu fragmentus no šūnas iekšienes, un tā imūnsistēma pamana vīrusu vai vēža pazīmes.
Tā kā MHC-I proteīnu veidošanai nepieciešams daudz arginīna, tā trūkuma gadījumā ribosomas — šūnu struktūras, kas veido proteīnus — apstājās darba vidū. Uz šūnu virsmas nonāca mazāk šo proteīnu, tādēļ bīstamām šūnām bija vieglāk palikt nepamanītām.
Rezultāti pelēm
Pelēm ar mazu arginīna daudzumu uzturā izveidojās vairāk resnās zarnas vēža audzēju, bet pelēm ar lielāku daudzumu — mazāk. Sadarbībā ar virusologu Heincu-Heinrihu Hofmanu pētnieki novēroja, ka pelēm, kas saņēma vairāk arginīna, gripas un SARS-CoV-2 simptomi bija vieglāki. Uzlabojumi bija arī tad, ja arginīnu deva pēc inficēšanās ar gripu.
Autori norāda, ka arginīna līmenis samazinās līdz ar vecumu, un pieļauj, ka tas var ietekmēt imūnsistēmas vājināšanos. Tavazoi iesaka arginīna papildinājumu drīzumā pārbaudīt pacientiem, kas saņem imunoterapiju, vai augsta riska grupās. Pētījuma rezultāti neapliecina, ka arginīna tabletes cilvēkiem novērš vai ārstē vēzi, gripu vai Covid-19.
