Pētījums: C vitamīns varētu bremzēt vēzi veicinošu vielu veidošanos kuņģī
Kanādas Votērlū Universitātes zinātnieki ar matemātisko modeli aprēķinājuši, ka C vitamīns var ierobežot potenciāli kancerogēnu savienojumu veidošanos gremošanas laikā. Rezultāti iegūti simulācijās, nevis klīniskos pētījumos.
Votērlū Universitātes (Kanāda) pētnieki ar matemātisko modeli secinājuši, ka C vitamīns varētu palīdzēt novērst potenciāli vēzi izraisošu ķīmisku savienojumu veidošanos gremošanas procesā. Tas ir svarīgi, jo nitrātu un nitrītu daudzums Ziemeļamerikas uzturā pēdējās desmitgadēs ir pieaudzis, bet saikne starp tiem un vēzi pētījumos devusi pretrunīgus rezultātus. Pētījums publicēts žurnālā Journal of Theoretical Biology.
Kāpēc nitrāti un nitrīti ir apspriesti
Nitrāti un nitrīti ir atrodami gaļas izstrādājumos, piemēram, bekonā un salami, kā arī augļos un dārzeņos, kas audzēti piesārņotā augsnē vai ūdenī. Šie savienojumi nodrošina svarīgas funkcijas smadzenēs un sirds un asinsvadu sistēmā, taču kuņģī tie var iesaistīties kaitīgās reakcijās. Viena no tām — nitrozēšana — rada vielas, kas, pēc pētnieku domām, var sekmēt vēža attīstību.
Ko parādīja modelis
Zinātnieki izveidoja modeli, kas simulē, kā nitrāti un nitrīti pārvietojas organismā un ķīmiski pārveidojas. Tajā iekļauti siekalu dziedzeri, kuņģis, tievā zarna un plazma — asiņu šķidrā daļa. Simulācijas liecina, ka kopā ar nitrātiem un nitrītiem uzņemts C vitamīns var traucēt kaitīgo savienojumu veidošanos. Tas varētu skaidrot, kāpēc nitrātus saturoši produkti ne vienmēr rada vienādu risku; piemēram, lapu dārzeņi, tostarp spināti, dabiski satur gan nitrātus, gan C vitamīnu.
Pētnieki vērtēja arī C vitamīna piedevu lietošanu pēc ēdienreizēm. Modelis rāda, ka C vitamīna uzņemšana pēc katras ēdienreizes varētu mēreni samazināt nitrozēšanas produktu veidošanos, īpaši, ja tiek ēsti pārstrādāti gaļas izstrādājumi.
Ierobežojumi
Rezultāti iegūti matemātiskās simulācijās, nevis klīniskos pētījumos. Nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, vai tas cilvēkiem patiešām samazina vēža risku.
Pētījuma pirmais autors, pēcdoktorantūras pētnieks Gordons Maknikols (Gordon McNicol) uzskata, ka C vitamīns var palīdzēt izskaidrot iepriekšējo pētījumu pretrunas. Lietišķās matemātikas profesore Anita Leitone (Anita Layton) norāda, ka modelis var kalpot par ceļvedi turpmākiem eksperimentiem, ņemot vērā nitrītu uzņemšanu, antioksidantus, ēdienreižu laiku, kuņģa apstākļus un mutes mikrobiomu.
