Pētījums atklāj parazītu olas zemenēs, izraisa domstarpības zinātnieku vidū

Tartu Universitātes pētnieki veica parazītu izpēti uz dārza produktiem, izmantojot 30 zemeņu paraugus no septiņiem tirgiem visā Igaunijā. Analīze, kas tika veikta Francijā, uzrādīja, ka gandrīz 17% paraugu (aptuveni katrs sestais) saturēja alveokoka (lentenis) olas. Šis rādītājs Igauniju ierindoja pirmajā vietā Eiropā.

Profesors Urma Sārmā no Tartu Universitātes terioloģijas katedras norādīja, ka tik augsts piesārņojums, visticamāk, ir saistīts ar plašo parazītu izplatību lapsu un citu dzīvnieku vidū. Viņš atgādināja, ka jau pirms desmit gadiem tika konstatēts, ka aptuveni trešdaļa lapsu ir inficētas, un, tā kā lapsas sastopamas visā valstī, problēma ir nacionāla mēroga.

Tomēr Igaunijas Dabaszinātņu universitātes zinātnieki iebilda, ka pētījuma rezultāti jāskata Eiropas kontekstā un nevar izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Profesors Arvo Viltrops uzsvēra, ka paraugu skaits ir pārāk mazs un nejaušības ietekme ir liela, tādēļ statistiskā nenoteiktība ir ievērojama. Viņš paskaidroja, ka atrastās DNS pēdas var būt olu fragmenti, kas nav obligāti dzīvotspējīgi. Piemēram, dažās valstīs parazīti tika atrasti salātos, bet ne zemenēs, kas norāda uz nejaušību.

Dārzkopju savienības izpilddirektors Raimonds Strastins pauda bažas, ka anonīmie paraugi var radīt nepamatotas aizdomas pret visiem ražotājiem. Viņš uzsvēra, ka pārtikas drošības kontrole darbojas citādi — tiek pārbaudīta konkrēta uzņēmuma produkcija un sodīti tikai tie, kuru produktos konstatēts piesārņojums.

Zinātnieki atzīst, ka šis ir tikai provizorisks pētījums un nepieciešami plašāki izmeklējumi, lai novērtētu parazītu izplatību gan dzīvnieku, gan dārza produktu vidū. Saskaņā ar Veselības departamenta datiem Igaunijā ik gadu tiek reģistrēti ne vairāk kā četri alveokokozes saslimšanas gadījumi.