Pētījums: Bruņoti konflikti paātrina baktēriju rezistenci pret antibiotikām
Igaunijas un Ukrainas zinātnieki atklājuši, ka kara darbība veicina antibiotikām rezistentu baktēriju izplatību, apdraudot veselību visā pasaulē.
Igaunijas Dabaszinātņu universitātes un Ukrainas pētnieku veiktais pārskata pētījums liecina, ka bruņoti konflikti būtiski paātrina pret antibiotikām rezistentu baktēriju attīstību un izplatīšanos. Zinātnieki analizēja aptuveni 150 zinātniskas publikācijas, kas aplūko militāro darbību ietekmi uz cilvēku, dzīvnieku un vides veselību. Rezultāti publicēti žurnālā German Journal of Microbiology.
Pētījumā atklāts, ka kaujas darbību zonās vairāki negaidīti faktori veicina zāļu rezistences rašanos. Piemēram, smagie metāli, piemēram, svins un dzīvsudrabs, kas nonāk augsnē un ūdenī no sprāgstvielām un iznīcinātas infrastruktūras, padara tur mītošos mikrobus nejutīgus pret medikamentiem.
Turklāt sekas skar veselības sistēmu daudz plašāk. Polijā tikai gada laikā pēc Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai divkāršojās grūti ārstējamo tuberkulozes gadījumu skaits. Slimību izplatību veicina bioloģisko un sociālo faktoru mijiedarbība – toksiskie smagie metāli liek baktērijām izmantot papildu aizsardzības mehānismus, kas vienlaikus padara tās rezistentas arī pret antibiotikām.
Savukārt triecienviļņi un augstā temperatūra sprādzienu laikā bojā baktēriju ģenētisko materiālu, liekot tām atjaunot gēnus un apmainīties ar citiem mikroorganismiem, tādējādi paātrinot mutāciju rašanos. Kara dēļ pārtrauktie ārstēšanas kursi un melnajā tirgū nonākušas nekvalitatīvas zāles dod slimību izraisītājiem ideālu iespēju pielāgoties esošajiem preparātiem. Rezistence, kas rodas konflikta zonās, izplatās ar cilvēkiem, dzīvniekiem un ūdensceļiem tālu ārpus karojošās valsts robežām.
