Kad papēža sāpes nav ignorējamas: ārsti skaidro biežākos cēloņus un pazīmes

Papēža sāpes ir izplatīta problēma, kas var parādīties pēkšņi pēc fiziskas slodzes vai attīstīties pakāpeniski, traucējot ikdienas kustībām – staigāšanai, skriešanai vai pat ilgstošai stāvēšanai. Kā skaidro veselības portāls Health.com, lielākoties sāpju cēlonis ir audu iekaisums vai kairinājums, kas skar plantāro fasciju vai Ahileja cīpslu – abas struktūras, kas piestiprinās pie papēža kaula un palīdz amortizēt triecienus.

Biežākie cēloņi

Visbiežāk sastopamā problēma ir plantārais fascīts – pēdas apakšējās saistaudu joslas iekaisums, kas visspēcīgāk jūtams no rīta vai pēc ilgākas sēdēšanas. Bieži sastopams arī Ahileja cīpslas iekaisums, papēža piesis (kaula izaugums, kas skar aptuveni 70% plantārā fascīta pacientu) un bursīts – šķidruma pildīta maisiņa iekaisums. Retāk sāpes rada papēža tauku spilventiņa nodilums, sasitumi vai nerva saspiedums, savukārt bērniem 8-12 gadu vecumā iespējama tā sauktā Severa slimība.

Kad vērsties pie ārsta

Sāpes, kas ilgst divas nedēļas vai ilgāk, pastiprinās, neraugoties uz atpūtu, sākas pēkšņi un ir ļoti stipras, vai ko pavada pietūkums un grūtības uzlikt svaru uz kājas, ir signāls doties pie speciālista. Vairumā gadījumu palīdz konservatīva ārstēšana – atpūta, aukstuma kompreses, atbilstoši apavi, pretiekaisuma līdzekļi un fizioterapija. Smagākos gadījumos iespējama triecienviļņu terapija, akupunktūra vai PRP terapija, bet operācija nepieciešama reti.