Zinātnieki: hronisks stress sirdij kaitē līdzīgi kā smēķēšana

Londonas Imperiālās koledžas zinātnieku veiktā apjomīgā pētījumā secināts, ka ilgstoša psiholoģiskā spriedze un sociālās grūtības organismam var būt tikpat kaitīgas kā smēķēšana, jo īpaši attiecībā uz sirds un asinsvadu sistēmu.

Kā stress bojā sirdi

Pētnieki norāda, ka pastāvīga trauksme un sociālās problēmas notur imūnsistēmu nepārtrauktā gatavības stāvoklī. Ilgstoši tas noved pie zema līmeņa hroniska iekaisuma organismā — procesa, kas nav uzreiz jūtams, taču pakāpeniski bojā sirds un asinsvadu darbību.

Bīstamākais šāda veida bojājuma aspekts ir tā slēptais raksturs. Pēc pētnieku novērojumiem, cilvēks bieži vien nesaņem nekādus brīdinošus simptomus, kas liecinātu par notiekošo procesu organismā. Tā vietā pirmā skaidrā pazīme, ka kaut kas nav kārtībā, nereti izpaužas kā pēkšņs un smags veselības incidents — piemēram, sirdslēkme vai insults.

Kāpēc atklājums ir nozīmīgs

Pētījums pievieno arvien vairāk pierādījumu tam, ka garīgā veselība un fiziskā veselība ir cieši saistītas, un ka hroniska stresa ietekme uz organismu nav jāuzskata par mazsvarīgu blakusparādību. Salīdzinājums ar smēķēšanu — vienu no plaši atzītajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem — uzsver, cik nopietni pētnieki vērtē ilgstošas psiholoģiskās spriedzes iedarbību uz organismu.

Atklājums liek domāt, ka sociālo apstākļu un garīgās labbūtības uzlabošana varētu būt tikpat svarīga sirds slimību profilaksē kā tradicionāli uzsvērtie fiziskie riska faktori.