Pētījums: karstuma izraisītie piena zaudējumi ES līdz 2050. gadam var gandrīz trīskāršoties
Nīderlandes banka Rabobank brīdina, ka karstuma radītie piena ražošanas zaudējumi Eiropas Savienībā līdz gadsimta vidum var gandrīz trīskāršoties. Vislielākais risks draud lielajiem piena ražošanas reģioniem Itālijas ziemeļos, Vācijas dienvidos, Francijā un Spānijā.
Karstuma izraisītie piena ražošanas zaudējumi Eiropas Savienībā līdz 21. gadsimta vidum var gandrīz trīskāršoties, secināts jaunā bankas Rabobank pētījumā. Banka norāda, ka klimata pārmaiņas maina tradicionālo piena nozares “komforta zonu” Eiropā, jo paaugstinās temperatūra un mainās nokrišņu režīms. Pētījums ir svarīgs piena ražotājiem un pārstrādātājiem, jo parāda, kuros reģionos nozares konkurētspēja var tikt pakļauta lielākam spiedienam.
Zaudējumu apmērs
Pēc pētījuma aplēsēm, gada zaudējumi no karstuma izvērtētajos Eiropas reģionos var pieaugt no pašreizējām aptuveni 4,5 miljoniem tonnu līdz 12,2 miljoniem tonnu ap 2050. gadu, ja uzlabojas spēcīgas sasilšanas scenārijs. Ietekme būs atšķirīga atkarībā no sasilšanas pakāpes katrā reģionā un ganāmpulku sastāva.
Izteikts zaudējumu pieaugums prognozēts Itālijas ziemeļos, Vācijas dienvidos, Francijā un Spānijā. Rabobank brīdina, ka tas var samazināt pārstrādes uzņēmumu noslodzi un radīt dārgus pielāgošanās pasākumus, kas vājinātu nozares konkurētspēju. Savukārt Atlantijas okeāna piekrastes un Ziemeļeiropas piena reģioniem saglabāsies relatīva klimatiskā priekšrocība. Īrijas dienvidos, kur gadā saražo aptuveni 6,2 miljonus tonnu piena un kas ir trešā lielākā ražošanas bāze pētījumā, papildu zaudējumi varētu būt tikai 0,3 % no kopējās produkcijas.
Pielāgošanās iespējas
Banka uzsver, ka aplēses nav prognoze. Tās rāda, kā piena ražošana varētu darboties siltākā klimatā, ja ganāmpulku lielums, produktivitāte, šķirņu sastāvs un karstuma pārvaldības prakse nemainās.
Pētnieki norāda, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt karstuma stresu govīm, ir dzesēšanas risinājumi: mākslīgs paēnojums, smidzinātāji un ventilācijas sistēmas. Šādu iekārtu uzlabošana var izmaksāt vidēji no 30 000 eiro, un atmaksāšanās ir atkarīga no katras saimniecības apjoma. Noturību var uzlabot arī ar izmaiņām saimniekošanā, barošanā, šķirņu izvēlē un ģenētisko atlasi karstumizturībai.
Pārstrādātājiem esot tiešas intereses atbalstīt saimniecību pielāgošanos, piemēram, ar tehnisku palīdzību, zināšanu apmaiņu un finansiāliem stimuliem. Pētījums norāda, ka to esošās dzīvnieku labturības un ilgtspējas programmas var kalpot kā pamats šādam atbalstam.
