otrdiena, 2026. gada 20. oktobris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

TehnoloģijasPublicēts: 2026. gada 20. oktobris 02:34

Pētījums: litija jonu akumulatoru emisijas var pieaugt desmitkārt līdz 2050. gadam

Melburnas Universitātes pētnieki novērtējuši, ka litija jonu akumulatoru ražošana patlaban rada 0,18 % no gada siltumnīcefekta gāzu emisijām, taču līdz 2050. gadam šis īpatsvars varētu pieaugt vismaz desmitkārt. Komanda salīdzināja veidus, kā emisijas samazināt, ierobežojot nepieciešamo akumulatoru skaitu.

Foto: Ars Technica

Austrālijas Melburnas Universitātes pētnieku grupa Haiweja Džou (Haiwei Zhou) vadībā ir izvērtējusi, cik daudz siltumnīcefekta gāzu rada litija jonu akumulatoru ražošana un kā šīs emisijas varētu samazināt. Šie akumulatori ir būtisks enerģētikas pārejas elements, jo tos izmanto elektriskajos transportlīdzekļos un enerģijas uzkrāšanas sistēmās. Pētījuma rezultāti ir svarīgi tāpēc, ka, akumulatoru izmantošanai augot, pieaugs arī ar to ražošanu saistītais piesārņojums.

Pašlaik neliela daļa, bet tā augs

Enerģētikas pārejas pirmais uzdevums ir elektrificēt tādas jomas kā transports un apkure, vienlaikus nodrošinot, ka elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem resursiem. Kad lielākās emisiju daļas būs sarukušas, nozīme iegūs arī mazāki avoti. Pētnieku aplēses liecina, ka akumulatoru ražošanas emisijas šobrīd veido 0,18 % no gada siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet līdz 2050. gadam tās var palielināties desmit un vairāk reižu.

Kā samazināt emisijas

Akumulatora radīto emisiju apjomu var ietekmēt vairākos veidos. Daži litija jonu akumulatoros izmantotie elementi ieguvei un attīrīšanai prasa vairāk enerģijas nekā citi. Ražošanas procesā ir daudz posmu, kurus var padarīt energoefektīvākus. Savukārt pārstrāde ļauj materiālus atgriezt aprites ciklā, un tai nepieciešams ievērojami mazāk enerģijas nekā ieguvei.

Pētnieki tomēr vēlējās salīdzināt iespējas pieprasījuma pusē. Tā vietā, lai samazinātu viena akumulatora oglekļa pēdu, mērķis ir samazināt saražojamo akumulatoru skaitu un tādējādi pilnībā izvairīties no to emisijām.

Metodika

Komanda izmantoja prognozes par akumulatoru dzīves cikla emisijām elektromobiļos un enerģijas uzkrāšanā līdz 2050. gadam. Tajās ņemtas vērā reģionālās atšķirības pieprasījumā un elektroenerģijas ražošanā, balstoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras nākotnes scenārijiem. Tāpēc emisiju ietaupījuma aplēses netiek salīdzinātas tikai ar pašreizējo situāciju, bet ar nākotnes pasauli, kurā būs vairāk akumulatoru, vairāk nolietotu akumulatoru pārstrādei un tīrāks elektrotīkls.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā